Kam pieder Latvijas Hipotēka? (50)

Tā ir nomaļākā pārunu vieta, jo citas, ar stikla sienām norobežotas telpas redzamas turpat – klientu apkalpošanas zālē. Pēc brīža ierodas viens no LH valdes locekļiem kopā ar uzņēmuma juristu. Enerģiski un šķietami atsaucīgi. Bet iespaids ir mānīgs.

Jau pirms tikšanās e-pasta vēstulē bija norāde: “Mēs varam ar Jums dalīties mūsu pieredzē, bet neesam gatavi filmēties”. Tiekoties klātienē seko paziņojums, ka arī audio ierakstam uzņēmuma pārstāvji nav gatavi. Pati saruna notiek, tomēr jautājumi LH nepatīk. Liekot zaudēt ticību žurnālistikai.

Kā daļa ātro kredītu jeb nebanku kredītdevēju biznesmeņu, arī LH īpašnieki ir iznesīgi trīsdesmitgadnieki. Edgars Tālums, Ņikita Gončars – lai gan aizdevumu biznesā jau gadu desmit, arī interviju maz. Lielākoties – atbildes uz žurnālistu jautājumiem par apšaubāmu biznesa praksi, palaikam kāds reklāmas video.

Plašākais apraksts par pašiem atrodams 2010.gadā Valmieras reģionālajā avīzē Liesma, kurā Tālums ar toreizējo biznesa partneri stāsta, kā, studēdams jurisprudenci, sācis kā kurjers investīciju un nekustamo īpašumu kompānijā, bet uzkalpojies un vēlāk nodibinājis savu uzņēmumu. “Mums ir reāli paveicies, to nenoliedzam un nesakām, ka esam kaut kādi gudrinieki, drīzāk esam īstajā laikā un vietā,” avīzei stāsta tagadējās LH dibinātāji Tālums un Kalvis Urmans, nekustamo īpašumu biznesmenis, kas nesen nopirka bijušo Nacionālās bibliotēkas ēku Barona ielā.

Skandāli no pirmās dienas

Pirmajā skandālā jaunie uzņēmēji pamanījās iekulties drīz pēc firmas dibināšanas 2008.gadā. To bija nosaukuši bankas.lv, bet finanšu tirgus uzraugs (FKTK) iebilda, ka nosaukums maldina un it kā attiecas uz banku pakalpojumiem. Turklāt uzņēmums bija piedāvājis investēt ar 20% ienesīgumu, ko regulators interpretēja kā noguldījumu pieņemšanu bez licences.

Nosaukumu nomainīja, bet “investīciju biznesu” pārnesa arī uz citu uzņēmumu, Latvijas investīcijas un aizdevumi (vēlāk vienkārši Latvijas investīcijas). Tālums ar Urmanu to nodibināja ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gadā. “Jauna ekonomiskā situācija, jaunas iespējas investēt,” Tālums tika citēts jaunā uzņēmuma preses relīzē 2009. gada jūnijā.

Pusgadu vēlāk šo biznesmeņu darbības stilam uzmanību atkal pievērsa FKTK, jo atkal parādījās piedāvājums investēt ar 20% ienesīgumu. Apsviedīgos zēnus gan tas nemulsināja. Ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodama ziņa, kurā Tālums nezina, vai atbildējuši FKTK, jo uzrauga aicinājumu nav uztvēruši “īpaši nopietni”. Ekonomikas policija pēc uzrauga lūguma izvērtēja firmas darbību, bet atteicās sāk kriminālprocesu.

Toties neizdevās izvairīties no citas krimināllietas – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta amatpersonas Ārijas Stabiņas korupcijas lietā uzņēmums dabūja samaksāt 6400 eiro sodu, jo bija starp kukuļdevējiem. Uzņēmumam vajadzēja, lai Rīgas dome ierāda pašvaldības dzīvokli kāda jauniegādāta nama īrniecei, lai viņa pēc iespējas ātrāk atbrīvotu telpas.

Arī citas liecības norāda uz apšaubāmu biznesa praksi. Pirmā – stils, kā tika pie uzņēmuma nosaukuma. Savulaik valstij piederēja Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB), kuras daļa pēc reorganizācijas 2014.gadā kļuva par attīstības finanšu iestādi Altum, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, biznesa iesācējus, palīdz māju siltināšanā un pirmā mājokļa iegādē utml.

Kad LHZB reformēja, Tālums un tagadējais līdzīpašnieks Ņikita Gončars nekavējās. Savu pirmo uzņēmumu, kas līdz 2013. gada rudenim saucās Aizdevumu fonds (bet vēl pirms tam – Bankas.lv) pārdēvēja – Latvijas Hipotēka, izveidoja agrākās valsts bankas termiņnoguldījumam “Ozols” līdzīgu logotipu ar trīs ozoliem un ievācās tajās pašās telpās Brīvības gatvē, kur iepriekš saimniekoja valsts bankas filiāle. Mediji vērsa uzmanību, ka tas izskatās pēc atdarināšanas, lai gūtu labumu no tēla, ko rada valsts banka. Uzraugošas iestādes problēmas nesaskatīja.

Par Tālumu piecus gadus jaunākais Gončars biznesā iesaistījās ap 2012. gadu, 23 gadu vecumā. Sākumā kā amatpersona atsevišķos uzņēmumos, bet no 2013. gadā Urmana vietā kā LH līdzīpašnieks. Tagad tieši viņš ir galvenais uzņēmuma runasvīrs, kurš redzams gan dažās uzņēmuma reklāmās, gan piedalījās sarunā ar Re:Baltica.

Kas finansē?

Padziļināti analizējot Zemesgrāmatas datus, redzams, ka LH pirkuma – atpakaļpirkuma darījumus lielākoties īsteno pēc vienas shēmas. Īpašumu, kuru nopērk no klientiem un it kā taisās pārdot viņiem atpakaļ, nevilcinoties paši ieķīlā. Šādā veidā var dabūt naudu, kura jāsamaksā klientam, no kura īpašums nopirkts. Ķīlas ņēmēji ir citi nebanku aizdevēji, piemēram SIA Aksioma 24, Vita Credit vai West Credit. Taču vēlāk – arī bankas, turklāt ar ievērojamām summām. Bankā Citadele LH bijusi ceturtdaļmiljona eiro kredītlīnija, bet Latvijas Pasta bankā (LPB Bank), kas figurē vairumā gadījumu- no 3 līdz 4.5 miljoniem eiro liela kredītlīnija, kā kurā brīdī.

No 2017.gada LH klientu parādus sāka cedēt citām firmām: SV Invest, SIA Volcom un pēc tan Loan MGTM. Tā bija arī Re:Baltica aprakstītajā Ivetas Vīnbergas gadījumā, turklāt jaunajos maksājumu grafikos, kur parādnieks maksājumu veica jau citam uzņēmumam, kontaktpersona arvien bija LH.

SV Invest un Volcom pieder Krievijas pilsonim Sergejam Voldmanam, kuram, saskaņā ar Krievijas biznesa datu bāzes informāciju, pieder divi relatīvi nelieli pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmumi Maskavā. Savukārt Loan MGTM, kam cedē pēc tam, Voldmanam pieder puse, bet otra puse – Tālumam un Gončaram.

Būtībā klientu parādus kompānija cedē paši sev. “Tas ir aizliegts?” bija vienīgā Gončara atbilde par šādu tendenci. Arī uz citiem jautājumiem gan par finansējuma avotiem, gan Sergeju Voldmanu, atbildes nesekoja. “Atbildes uz vairākiem no Jūsu jautājumiem ir pieejamas publiskajos reģistros. Pārējie jautājumi satur komercnoslēpumus un personiskas dabas jautājumus, kurus publiski neesam tiesiski un nevēlamies apspriest,” uz Gončaram un Tālumam vēlāk e-pastā adresētajiem jautājumiem atbildēja LH.

Apšaubāmā biznesa prakse ir ienesīga. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 1,7 miljonus eiro, bet peļņa 234 tūkstošus eiro, rāda gada pārskats. Pēdējos trīs gadus viss ir gājis tikai augšup. Uz uzņēmuma kā turētāja vārda reģistrēti arī divi jauni un dārgi auto – 2014. gada Mercedes Benz un 2015. gada Land Rover Range Rover Sport. Šoruden uzņēmums sācis būvēt sabiedriskā labdara tēlu, kļūstot par florbora virslīgas komandas Masters sponsoriem.