/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/08/16/12470881t1h1938.jpg)
Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš plāno vērties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai atbrīvotie darbinieki saņemtu viņiem pienākošos līdzekļus.
"PNB bankas" slēgšana: Risinās jautājumu par līdzekļiem, kas pienākas atbrīvotajiem darbiniekiem (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš aģentūrai LETA norādīja, ka līdz šim no darba atbrīvoti aptuveni 200 bankas darbinieku, kuru pienākumi bija saistīti ar bankas produktu pārdošanas funkciju nodrošināšanu: klientu apkalpošanas speciālisti, mārketinga un pārdošanas speciālisti. Taču šobrīd bankā turpina strādāt vēl nedaudz vairāk kā 200 darbinieku.
"Darbu turpina tie darbinieki, kuru pildītie pienākumi ir nepieciešami bankas aktīvu uzturēšanai un atgūšanai, tomēr arī esošo darbinieku nepieciešamība tiek regulāri izvērtēta un tuvākajos mēnešos ir plānotas jaunas darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar bankas esošajiem darbiniekiem," pauda Krastiņš.
Tāpat viņš atzina, ka, veikt galīgo norēķinu ar atbrīvotajiem darbiniekiem, ko paredz Darba likuma normas, neļauj Kredītiestāžu likums, kurā ir noteikts, ka atlaistie darbinieki iegūst kreditora statusu.
"Darbinieki līdz ar atlaišanu kļūst par bankas kreditoriem, un viņiem ir tiesības pieteikties uz savu naudas līdzekļu atgūšanu tāpat kā citiem bankas kreditoriem. Esmu plānojis vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā, lai atbrīvotie darbinieki varētu saņemt sev pienākošos naudas līdzekļus no valsts līdzekļiem - tas ir, no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem," minēja Krastiņš.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.