Vairākas rietumvalstis uzskata, ka bin Salmans pats pavēlējis nogalināt Hašogi.
Pierādījumi kroņprinča saistībai ar žurnālista slepkavību gūti arī ANO veiktajā izmeklēšanā.
Pati Saūda Arābija kategoriski noliegusi, ka kroņprincim būtu saistība ar žurnālista nogalināšanu.
HRW uzsver, ka starptautiskās sabiedrības kritika gan nav mazinājusi Saūda Arābijas centienus disidentu un aktīvistu apkarošanā.
“Mohammeds bin Salmans ir radījis izklaides industriju, kā arī atļāvis sievietēm vadīt automašīnas un ceļot, bet tajā pašā laikā Saūda Arābijas varas iestādes turpina ieslodzīt daudzus vadošos reformu aizstāvjus un aktīvistus, ieskaitot tos, kuri iepriekš iestājās par šīm pašām pārmaiņām,” uzsver HRW Tuvo Austrumu nodaļas vadītāja vietnieks Maikls Peidžs.
“Tās nav reālas reformas, ja tās notiek distopijā, kur tiesību aizstāvji tiek ieslodzīti, bet izteiksmes brīvība eksistē tikai tiem, kas apkaro disidentus,” piebilst eksperts.
Bin Salmana vēršanās pret režīma kritiķiem sākās 2017.gada septembrī - neilgi pēc viņa kļūšanas par kroņprinci šā paša gada jūnijā -, kad tika aizturēti vairāki desmiti cilvēku, ieskaitot inteliģences pārstāvjus un ietekmīgus garīdzniekus.
HRW gan uzsver, ka vēršanās pret aktīvistiem Saūda Arābijā nav jauns fenomens, tomēr represiju vilnis, kas aizsākās 2017.gada otrajā pusē izceļas ar masveidību un jaunu represīvu pasākumu īstenošanu.
Starp šiem jaunajiem represīvajiem pasākumiem ir, piemēram, finanšu aktīvu izspiešana no aizturētiem uzņēmējiem apmaiņā pret viņu atbrīvošanu.
Tiek uzskatīts, ka Saūda Arābija arī būtiski palielinājusi komerciāli pieejamo novērošanas tehnoloģiju izmantošanu, lai izspiegotu režīma kritiķus un disidentus.
Novembra sākumā tika paziņots, ka valstij piederošā enerģētikas kompānija “Saudi Aramco” daļu savu akciju pārdos publiskajā piedāvājumā, valstij cerot piesaistīt ievērojamus līdzekļus turpmākai ekonomikas transformēšanai, lai pielāgotos apstākļiem, kad pasaule sāks pakāpeniski mazināt savu atkarību no fosilā kurināmā.
Bin Salmana īstenotās sociālās reformas ir daļa no plašāka ekonomiskās transformācijas plāna, tomēr tās nereti saskaras ar spēcīgu opozīciju no sabiedrības konservatīvākās daļas, kas apgrūtina šo sociālo reformu īstenošanu.