"Es to nevarēju izturēt, naktīs murgoju par šiem cilvēkiem Moldovā un Armēnijā" (9)

Paldies par jūsu darbu, Re:Baltica! Ļoti vērtīgs ir tieši pēdējais kolēģes raksts par “Latvijas Hipotēku” un piezīme par "jaunajiem un veiksmīgajiem", kas dzīvo uz "veco un neveiksmīgo" rēķina.

Man šī tēma ir sevišķi sāpīga, jo zinu tuvus cilvēkus, kas ir iekrituši ātro kredītu shēmās, pati nāku no nabadzīgas vides, bet esmu veiksmīgi no tā izrāvusies ar labu izglītību.

Esmu no eksaktās skolas un ar matemātikas izglītību, tāpat arī daudzi mani draugi un paziņas. Mēs visi, cipargalvas, esam izvēles priekšā - vai darīt kādu ne tik labi apmaksātu darbu nozares uzņēmumā (institūts, skola, valsts iestāde, apdrošināšanas kantoris vai varbūt labākajā gadījumā - IT uzņēmums) vai kādā "jaunajā un veiksmīgajā" un ļoti labi maksājošajā, piemēram, “Latvijas Hipotēkā”, “4Finance“ vai “Mintos”, vai vēl visos citos, kas Latvijā saradušies.

Es pati esmu izdarījusi izvēli nekad šiem augļotājiem nestrādāt, bet arī šī apņemšanās nav bijusi tik vienkārša. Vienā brīdī ir sajūta, ka nozarē Latvijas darba tirgus iespējas ir diezgan limitētas un vienādas, jo atalgojuma aspekts arī ir aktuāls.

Tādā pārdomu brīdī mani uzrunāja kāds cilvēks ar lielisku izglītību, lai aicinātu pievienoties viņu jaunajam un veiksmīgajam start-up.

Ideja saistīta ar platformas veidošanu, kas mērķēta finanšu industrijas klientu vajadzībām.

Izklausījās profesionāli interesanti un izaicinoši. Tā kā jau skatījos apkārt pēc darba iespējām, šis piedāvājums nāca laikā. Biju jau sapratusi un paļāvusies apkārtesošajam spiedienam, ka izvairīties no ātro kredītu naudas vai ietekmes Latvijas tirgū nevar, tāpēc mēģināju sevi pierunāt pazemināt standartus un pieņemt realitāti, ka visur Latvijas biznesā plūst šī, manuprāt, neētiskā nauda.

Tāpēc arī pie mana jautājuma par start-up investoru naudas izcelsmes un sekojošās atbildes, ka tie ir nebanku kredidētāji, es centos sevi pierunāt, ka tas ir neizbēgami un nevaru uzņemties atbildību par investoru naudas izcelsmi. 

Ilgi neizturēju jaunajā un veiksmīgajā stārtapā. Katru dienu skatījos uz datiem no Āzijas un Austrumeiropas valstīm, kur likumu regulējums ir gaužām bēdīgs un labākajā gadījumā tikai imitē regulējumu. Zem katras datu bāzes rindiņas varēju saskatīt dzīvus scenārijus, kam līdzīgi manos laukos un rados - mūžīgi pagarināts atmaksas termiņš, pirmais kredīts 18. dzimšanas dienā un citas vēl lielākas nejēdzības.

Es to nevarēju izturēt, naktīs murgoju par šiem cilvēkiem Moldovā un Armēnijā. Aizgāju no uzņēmuma, atstājot savus kolēģus neizpratnē.

Pēc laika varbūt pat “Ir Nauda” vai citā glancētu vāku žurnālā lasīšu par šiem "jaunajiem un veiksmīgajiem" uzņēmējiem, kas uztaisījuši šo finanšu jomas platformu, bet noklusēs, ka tā veidojusies no šiem pašiem nelaimīgajiem ātrajiem kredītiem un vēl sliktāk - no to valstu naudas, kur likumu regulējums ir daudz bēdīgāks kā Latvijā. Jo tādus rakstus jau var lasīt gan par “Mintos”, gan “Twino”, gan citiem, kas visi sevi smalki nosaukuši par platformām, bet realitātē tāpat operē gan ar ātro kredītu naudu, gan biznesa nozari.

Es turpināšu sev atgādināt, ka savus ētikas standartus nolaist nedrīkst, bet tikmēr mani skolas biedri, kas nāk no daudz priviliģētākām dzīvēm un nav redzējuši tādu nabadzību vai tuvu cilvēku finansiālo nepratību, turpinās darbināt šo "jauno un veiksmīgo" uzņēmumu darbību valstīs, kur nav politiskās gribas vai spējas šo nozari sakārtot.