Grib iztīrīt laukus un likvidēt suitus: vai reformas oponentiem ir taisnība? (72)

Pagājušonedēļ Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts. Tas paredz līdz ar 2021.gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā izveidot 36 pašvaldības pašreizējo 119 vietā. Iebildumi, to skaitā arī patiesībai neatbilstoši argumenti, skanēja gan parlamenta sēžu zālē, gan piketā ārpus Saeimas nama.

Viktors Valainis par skolām – gribot atstāt tikai 130

ZZS deputāts Viktors Valainis, kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, no Saeimas tribīnes runāja par draudiem skolām:

“ Šis likumprojekts sevī slēpj faktu, ka tā virzītājiem ir stratēģiskais plāns – atstāt Latvijā aptuveni 130 skolas.

Tiek pieņemts, ka Latvijā būs… Latvija būs izdevusies valsts, ja uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju būs viena skola, to turpinot, tas nozīmē divas trešdaļas Latvijas skolu likvidāciju.”

Pašlaik Latvijā ir 643 skolas, kurās var apgūt vispārējo izglītību. Tātad saglabāt 130 nozīmētu likvidēt vairāk nekā 500 jeb gandrīz 80% skolu. Tā kā publiski par šādu plānu nekas nav dzirdēts un arī likumprojektā tāda nolūka nav, Re:Check zvanīja Valainim. Deputāts atsaucās uz Zinātņu akadēmijas rīkoto konsīliju par reformu, kur šādus skaitļus esot minējis ekonomģeogrāfs, VARAM pieacinātais eksperts Jānis Turlajs. Valainis arī sacīja, ka “operē tālāk” ar tur dzirdēto, ka tās esot divas trešdaļas visu skolu. Tādi skaitļi esot saukti arī Saeimas Budžeta komisijā, kad tur spriests par piedāvātajiem grozījumiem Izglītības likumā, lai ļautu valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu skolās. Uz jautājumu, vai tomēr nav bijusi runa par vidusskolām, ne visām skolām, Valainis atbildēja noliedzoši – nē, par skolām kopumā.

Re:Check pārliecinājās, ka attiecīgajā Budžeta komisijas sēdē šāda informācija neizskanēja. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve tajā sacīja, ka Izglītības ministrijas piedāvātajiem kritērijiem neatbilst 176 no 279 vidusskolām, kā arī aptuveni puse no 270 pamatskolām (tās gan IZM piedāvājumā būtu jāpārveido par sākumskolām, nevis jālikvidē). Turklāt šajos skaitļos nav valsts ģimnāziju un sākumskolu, uz kurām skolēnu skaita kritēriji netiek attiecināti.

Arī Turlajs Re:Check sacīja, ka vienmēr runājis par vidusskolu skaitu. To, ka Latvijā skolēnu pietiek tikai aptuveni 130 vidusskolām pašreizējo aptuveni 300 vietā, viņš vairākkārt minējis arī publiski. Arī Saeimas skatītajā administratīvās reformas likumprojektā vienīgā atsauce ir uz vidusskolām, proti, jaunveidotajā novadā jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Tātad Valaiņa teiktais neatbilst patiesībai.

Māris Pūķis – novadus gribot iztīrīt no iedzīvotājiem

LPS padomnieks Māris Pūķis sniedzis plašu interviju Limbažu novada pašvaldības izdevumā un sacījis:

“ Patiesībā šī reforma ir domāta tam, lai iztīrītu novadus no iedzīvotājiem.

Eiropas Savienībā ir mobilitātes ieteikums – tātad brauciet uz tām zemēm, kur ir labāka dzīve. Tāda ir šīs reformas būtība.”

Re:Check Pūķim vispirms jautāja, kas tas par ES mobilitātes ieteikumu, ar kuru saistīta reformas būtība. LPS padomnieks sacīja, ka ES labprāt pie sevis redz mūsu darbaspēku, taču gar reformu “tai daļas, protams, nav”. Viņš vēlējies pateikt, ka vairāk lauku cilvēku pametīs savas dzīvesvietas, jo reformas rezultātā līdzekļi, kas varētu būt pieejami to attīstībai, tikšot koncentrēti centros. Pūķis atzina, ka ir pārspīlējis, un nekāda “ļaundaru zeme” te neesot. “Ja mēģina stāstīt par procesiem, ievērojot visus faktorus, tad kļūst sarežģīti un nekā nevar saprast. Ja mēģina stāstīt vienkārši, tad tas vienmēr ir kāds pārspīlējums. Protams, ka visi neaizbrauks,” viņš sacīja.

Krauze un Gobzems: vairs nebūs suitu

Visbeidzot – divi Saeimas deputāti teica, ka, īstenojot reformu, Latvijā varētu vairs nebūt suitu un suitu sievu.

“ Es nevaru vispār iedomāties, ka mēs nolikvidēsim suitus. Un kā tas iespējams, ka Latvijā nebūs vairāk suitu.

Man radi ir no suitu puses, un tāpēc pret šādu diletantisku reformu arī es esmu pret,”

tā ceturtdien piketā pie Saeimas apgalvoja pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems.

Līdzīgi Saeimas sēdē turpināja ZZS pārstāvis Armands Krauze:

“ Ja mēs gribam saglabāt identitāti, kultūrvēsturisko telpu, kaut vai par suitiem runājot, tad mums ir jādomā citi mehānismi, kā mēs neiznīcināsim to, kas latviešu tautai ir bijis svarīgs, un ka arī pēc 20, 50 vai 100 gadiem būs suitu sievas, kuras varēs atbraukt šeit lejā un arī nodziedāt kaut ko.”

Likumprojekts neparedz nekāda veida izmaiņas kultūrvēsturisko tradīciju uzturēšanā. Netiek plānotas arī izmaiņas, piemēram, finansējuma pieejamībā folkloras kopām, biedrībām un citiem veidojumiem. Krauzes minētās suitu sievas, kas piketēja pie Saeimas, ir no Alsungas novada, kura vadība vēstulē augstākajām valsts amatpersonām lūgusi apturēt reformas virzību. Taču arī tajā nav norādes, ka reforma apdraudētu suitu pastāvēšanu. Tāpēc Re:Check jautāja abiem deputātiem, kāds ir pamatojums šādam pieņēmumam.

Gobzems nevēlējās atbildēt. Savukārt Krauze skaidroja, ka ir nepareizi sadalīt suitu apdzīvotās teritorijas divos novados, kā arī nedot novadam suitu vārdu. “Svarīgs ir nosaukums un administratīvā teritorija, kur viņi var justies vienoti,” sacīja deputāts. Viņš tomēr nespēja paskaidrot, kā tieši šie faktori var ietekmēt suitu sievu pastāvēšanu nākotnē, vien minēja iespēju, ka vienā novadā var vairs nepiešķirt finansējumu šī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, tāpēc esot jābūt citām iespējām. Tiesa, suitu vārda arī pašlaik nav neviena novada nosaukumā, un, kā atzina Krauze, jau tagad suiti nedzīvo viena novada robežās.

Secinājums: Līdztekus racionāliem argumentiem pret pašvaldību reformu izskan arī tādi apgalvojumi, kuriem faktoloģiska pamatojuma nav. Reformas piedāvājums neslēpj ieceri atstāt Latvijā 130 skolas, tas nav domāts, lai iztīrītu novadus no iedzīvotājiem un tas neparedz mehānismus, kas varētu likvidēt suitus.