/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2019/11/15/12741213t1h7854.jpg)
Atskatoties vēsturē, Makrons vainoja Eiropu demokrātisko vērtību "uzspiešanā" citām valstīm, kā arī cenšas skaidrot šī fenomena izcelsmi.
Par savu vērtību uzspiešanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs dažkārt esam pieļāvuši kļūdas, gribot uzspiest savas vērtības, nomainīt režīmus bez tautas atbalsta. Tā notika Irākā un Lībijā. Iespējams, vienubrīd kas tāds bija iecerēts arī Sīrijā, bet neīstenojās. Es teiktu, ka šis Rietumu pieejas elements gadsimta sākumā neapšaubāmi bija nāvējošs, un tas izauga no divu spēku savienības: tiesībām iejaukties un neokonservatīvisma. Abi šie spēki savijās viens ar otru un noveda pie dramatiskiem rezultātiem. Manā skatījumā tautas suverenitāte ir neapejams faktors. Tā padara mūs par to, kas esam, un tā ir jāciena it visur."
Citviet intervijā viņš runāja arī par tā dēvētajām "vēstures beigām" - ideju, ko 1992.gadā aprakstīja politologs Frānsiss Fukujama. Viņš Rietumu liberālo demokrātiju uzskatīja par politiskās evolūcijas augstāko punktu, kurā agri vai vēlu nonāks visas valstis un no kura nav atpakaļceļa. Pēdējos gados šī idejas atbalstītāju loks sarucis un, pēc visa spriežot, no tā izstājies arī Makrons.
"Laikā starp 1990. un 2000.gadu ap "vēstures beigu" ideju izveidojās spēcīgs domas strāvojums, kas ticēja neierobežotai demokrātijas ekspansijai, Rietumu un universālas vērtību sistēmas triumfam. To pieņēma par patiesību līdz 2000.gadiem, kad vairāku satricinājumu virkne parādīja, ka tā īsti nemaz nav," saka Makrons.