Negaidītajai Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa demisijai līdzvērtīgs var būt vienīgi viņa pārsteidzoši neparastais ceļš uz varas virsotnēm.
Moraless bija pirmais Bolīvijas iezemiešu prezidents, kurš meta izaicinājumu ilgstošajai eiropiešu pēcteču diktētās politikas dienaskārtībai un solīja novērst gadsimtiem ilgušo nevienlīdzību. Daudzējādā ziņā tas viņam arī izdevās, tomēr viņš bija spiests atkāpties no amata pēc vairākas nedēļas ilgušiem protestiem pret iespējamo krāpšanos prezidenta vēlēšanās – pret Moralesu nostājās gan armija, gan daļa no viņa iepriekšējiem atbalstītājiem, raksta aģentūra AP.
Kāpēc Moralesa prezidentūra bija ievērības cienīga?
Kad Moraless 2006.gadā pārliecinoši uzvarēja Bolīvijas prezidenta vēlēšanās, tas tika nodēvēts par būtisku panākumu Bolīvijas iezemiešu kopienai, kas veido lielu daļu no valsts iedzīvotāju skaita. Tās pārstāvji tikai 1952.gadā ieguva tiesības balsot vēlēšanās.
Tajā laikā 36 etniskās grupas veidoja aptuveni 60% no 8,5 miljoniem Bolīvijas iedzīvotāju.
Aimaru etniskās grupas pārstāvis Moraless daudziem bolīviešiem bija pirmais valsts vadītājs, kas izskatījās un domāja tāpat, kā viņi.
Līdzīgi kā daudzi citi bolīvieši, Moraless uzauga nabadzībā. Četri no viņa sešiem brāļiem un māsām nomira jau bērnībā. Savā pirmajā priekšvēlēšanu kampaņā viņš atteicās no politiķiem tradicionālā uzvalka un kaklasaites, dodot priekšroku neformālākam apģērbam. Tajā pašā laikā viņš visas sievietes uzrunāja par “māsām”, bet vīriešus par “priekšniekiem”.