Igaunijas ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši "Swedbank" savās interesēs (36)

Helme intervijā norādīja, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir saistīta ar “Swedbank” atbildīgo personu apzinātu izvēli, jo pagaidām nav skaidrs, kurš tieši bija atbildīgais riska pārvaldības procesos.

«Viena no lietām, kas mūs neapmierina, ir fakts, ka “Swedbank” neteica Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādei patiesību. Viņi vai nu sagrozīja, vai nu sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi to izdarīja tāpēc, ka paši nevēlējās tam ticēt, vai arī tā bijusi apzināta izvēle. Fakti nemelo - “Swedbank” iepriekšējās vadības laikā nav bijusi godīga pret Igaunijas finanšu uzraudzības iestādi, un tā ir nopietna problēma,» sacīja Helme.

Ministrs atzina, ka līdz ar bankas vadības nomaiņu ir uzlabojusies “Swedbank” attieksme. Helme arī pauda cerību, ka Igaunijas valsts kasē agri vai vēlu nonāks soda nauda, kas saistīta ar sodiem “Swedbank” naudas atmazgāšanas skandālā.

"Mēs redzam sevi kā galvenos upurus, tāpēc uzskatām - ja šī lieta beigsies ar naudas sodiem, tad būtu loģiski, ka ievērojama daļa soda naudas tiktu piešķirta Igaunijas valstij," sacīja Helme.

Pēc finanšu ministra teiktā, vēl viena būtiska problēma bija arī bankas klientu izvēle.

"Atklāti sakot, daudzi no viņiem bija apšaubāmas izcelsmes oligarhi, no kuriem daži vārdi bija lasāmi arī sarakstos par viņu iespējamu pakļaušanu starptautiskām sankcijām," teica Helme, piebilstot, ka "Swedbank" izmeklēšanā ir atrastas saites uz Krievijas slepenajiem dienestiem un terorismu. “Swedbank” Zviedrijas un Igaunijas pārstāvji komentārus par Helmes komentāru laikrakstam “Dagens Industrial” nav snieguši.

Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.

Martā "Swedbank" grupas uzraudzības padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks. Jūnijā amatu atstāja arī bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014.gadam vadīja Igaunijas "Swedbank".

Izmeklēšana saistībā ar aizdomām par to, ka "Swedbank" notikusi naudas atmazgāšana, norisinās Igaunijā, Latvijā, Zviedrijā un ASV.