14 stundu ilgās debatēs Saeima izskata mazāko daļu budžeta likumprojektu (6)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) sarunā pieļāva, ka budžeta izskatīšana varētu prasīt pat vēl divas dienas, budžetu pieņemot tikai piektdien. Viņš atzina, ka tas varētu nozīmēt vienu no ilgākajām budžeta pieņemšanas sēdēm Saeimas vēsturē.

Saeimas sēde trešdien ilga 14 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Šajā laikā deputāti paguva izskatīt tikai 10 no 28 budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem.

Rīt deputātiem būs jālemj gan par strīdīgajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pienākumu pašvaldībām piedalīties skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, gan arī par opozīcijas asi kritizētajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) likumā, kas nosaka būtisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām. Pēc visu budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanas Saeimai būs jālemj arī par likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam", kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021., 2022.gadam".

Trešdien asākās debates radīja grozījumi likumos, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju grupu sociālo aizsardzību. Līdz šim Saeima nav atbalstījusi nevienu opozīcijas iesniegto priekšlikumu.

Opozīcijas deputāti aktīvi izmantoja iespēju kāpt tribīnē un izteikt kritiku par piedāvātajiem grozījumiem likumprojektos, savukārt koalīcijas deputāti uzrunāt kolēģus devās vien retu reizi.

Dienas otrajā pusē deputāti sāka lemt par iespējamajiem sēdes pārtraukuma laikiem, ilgstoši nespējot nonākt pie vienota viedokļa šajā jautājumā. Opozīcijas deputāti vairākkārt rosināja izsludināt sēdes pārtraukumu līdz nākamās dienas rītam, taču koalīcijas deputāti šādas ierosmes neatbalstīja, uzsverot, ka līdz šim izskatīts pārāk niecīgs skaits priekšlikumu.

Sastrīdoties par pārtraukuma izsludināšanas laiku, Saeimas vairākums atbalstīja debašu laika ierobežošanu.

Sēdes pārtraukums izsludināts tikai plkst.23.20, Saeimai piekrītot opozīcijas deputātu rosinājumam.

Kā ziņots, 2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.