Rezerves daļas strauji var kļūt dārgākas
Līdz ar jaunās regulas pieņemšanu tiek uzskatīts, ka vienkāršākos gadījumos cilvēks varēs pats salabot ierīci. Sarežģītākos gadījumos, kad remonts vai tā sekas var būt bīstamas, tas būs jāuztic speciālistam, teikts Vācijas Federālās ekonomikas un enerģētikas ministrijas (BMWI) paziņojumā presei.
Tajā pašā laikā augstās rezerves daļu cenas, kas var paaugstināties, ņemot vērā pieprasījumu, kas noteikti pieaugs, stājoties spēkā jaunajai regulai, var mazināt jauno noteikumu pozitīvo efektu. Uz rezerves daļām nav noteikti cenu ierobežojumi.
EEB pārstāvis Žans Pjērs Švaicers uzskata, ka teorētiski tas varētu mudināt ražotājus pārdot ļoti dārgas detaļas vai arī ražot preces, kas pastāvīgi bojāsies.
"Mūsdienās galvenais iemesls, kāpēc veļas mazgājamā mašīna vai trauku mazgājamā mašīna netiek remontēta, ir tāpēc, ka remonts patērētājam šķiet pārāk dārgs. Tāpēc tiek pieņemts lēmums iegādāties jaunu ierīci, jo tas ir lētāk," teikts Eiropas Komisijas Kopīgā pētījumu centra analīzē.
Eiropas mājsaimniecības ierīču rūpniecības asociācijas APLLIA ģenerāldirektors Paolo Falčioni jauno Eiropas Savienības pasākumus vērtē pozitīvi, taču saskata tajos dažus trūkumus. Piemēram, asociācija baidās, ka jauno ierobežojumu dēļ Eiropas tirgū tiks atļauts pārdot mazāk preču. Tāpat būs jāpievērš uzmanība negodīgas konkurences mēģinājumiem.
Remonts svarīgāks par utilizāciju
Arī tad, ja Eiropas Komisijas rīkojums prasa labojumus, jaunā pieeja, kurā remonts kļūst svarīgāks nekā utilizācija, kopumā ir jāvērtē būtiska inovācija, saka EEB pārstāvis Švaicers.
"Ja mēs runājam par slēgta cikla ekonomiku, remonts ir ļoti svarīgs aspekts, ar kā palīdzību jūs varat ietaupīt savus resursus, kā arī samazināt piesārņojumu. Un tas ir tikai sākums! Mums jāpievērš uzmanība jauno tiesību aktu pozitīvajiem aspektiem," pārliecināts Švaicers.
Katru gadu Eiropā rodas vairāk nekā 12 miljoni tonnu elektronisko atkritumu. Šī masa ir vienlīdzīga ar 30 tūkstošiem “Boeing 737” pasažieru lidmašīnām. Saskaņā ar starptautiskās iniciatīvas “Slēgta cikla ekonomikas paātrināšanas platforma” aprēķiniem, Eiropa saražoto elektronisko atkritumu skaita ziņā visā pasaulē ieņem otro vietu, atpaliekot vien no Āzijas.