Pirms 106. gadiem Latvijas Nacionālajā teātrī, tolaik, Latvijas 2. teātrī, notika mūsu valstij nozīmīgs notikums - šeit Latvijas Tautas padome paziņoja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. Kopš tās dienas teātris kļuva par vienu no valsts neatkarības simboliem. 

Pirms Nacionālā teātra Rīgā bija tikai viens teātris jeb Pilsētas vācu teātris (tagadējā Latvijas Nacionālā opera), taču pieaugot pilsētnieku un tās viesu interesei par teātri un kultūru, kā arī latviešu kultūras strāvojuma attīstībai, 1897. gadā Rīgas pilsētas dome lēma par labu otra teātra celtniecībai. Drīz pēc tam pilsētas galvas noorganizēja arhitektūras konkursu, kurā uzvaru guva arhitekta, Latvijas Bankas ēkas autora, Augusta Reinberga projekts "Dum spiro, spero" ("Kamēr elpoju, es ceru").

Jau 1899. gadā sākās teātra ēkas būvdarbi - teātrim tika piešķirta vieta Puškina bulvārī, otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Ņemot vērā ēkas tuvumu kanāliem un nesen aizraktajam aizsarggrāvim, teātra būvniekiem nācās krietni piestrādāt pie pamatu stiprināšanas. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos esot guldīti 1493 pāļi. Interesanti, ka rokot būvbedri, te celtnieki atrada 300 gadus vecus, gandrīz ideālā stāvoklī esošu veco Rīgas Citadeles vaļņu nocietinājumu. Līdz ar nocietinājumu, te tika atrasts arī bruģēts ceļš un pārpalikumi no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar Bolderāju.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X