/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/07/03/12321754t1h60d6.jpg)
Bolīvijas konservatīvā pagaidu valdība ceturtdien atzina Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido par valsts prezidentu, kas ir būtiska alianšu maiņa nestabilajā reģionā.
Bolīvijas pagaidu valdība pauž atbalstu Venecuēlas opozīcijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bolīvijas pagaidu prezidente Žanīne Anjesa un viņas valdība nolēmusi formāli "no šī brīža" atzīt Gvaido, žurnālistiem teica Bolīvijas komunikāciju ministre Roksana Licarraga.
Paziņojums nozīmē, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir zaudējis vienu no lielākajiem reģionālajiem partneriem laikā, kad opozīcija mēģina viņu gāzt saistībā ar pieaugošo ekonomikas un politikas krīzi.
Bolīvijas iepriekšējais prezidents Evo Moraless, kurš svētdien atkāpās no amata, bija Maduro sabiedrotais.
Anjesa, kas līdz šim bija Senāta vicespīkere, otrdien paziņoja, ka viņa pārņem Senāta spīkera amatu un ka konstitūcija ļauj Senāta spīkeram kļūt par valsts vadītāju pēc prezidenta un viceprezidenta atkāpšanās.
Moraless svētdien atkāpās no amata pēc trīs nedēļas ilgiem protestiem pret iespējamo krāpšanos prezidenta vēlēšanās. Protesti un nemieri Bolīvijā sākās pēc 20.oktobrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem jau pirmajā kārtā uzvarējis Moraless, kurš pretrunā ar konstitūciju pretendēja jau uz ceturto termiņu valsts galvas amatā.
Svētdien no amatiem atkāpās arī viceprezidents un Senāta prezidents (spīkers). Vienīgais atlikušais kandidāts, kas saskaņā ar konstitūciju šādā situācijā varētu stāties Moralesa vietā, ir parlamenta apakšpalātas vadītājs, taču viņš amatu pameta jau iepriekš.
Moraless trešdien Meksikā paziņoja, ka ir gatavs atgriezties Bolīvijā, lai "nomierinātu" valsti pēc nedēļām ilgajiem nemieriem, kas noveda pie viņa atkāpšanās no amata.
Venecuēlā jau gandrīz gadu turpinās vardarbīga cīņa par varu starp Maduro valdību un Gvaido vadīto opozīciju.
Maduro atbalstu paudusi Ķīna, Krievija, Kuba un Nikaragva, bet Gvaido atbalsta vairākas Latīņamerikas un Eiropas valstis, kā arī ASV.
Ar naftas resursiem bagātajā valstī politiskā krīze izraisījusi plašu ekonomikas krīzi, radot humānu katastrofu. Aplēses liecina, ka no Venecuēlas prom devušies 4,5 miljoni cilvēku.