Kodolnegadījums Krievijā: aizdomas par slepena ieroča izmēģinājumu (9)

Lai gan upuru skaits ir neliels un kaitējums nav globāls, notikumam ir līdzība ar Černobiļas kodolkatastrofu, uzsver raidījums "Melu teorija".

Krievija sākotnēji paziņoja, ka sprādzis reaktīvais dzinējs. Kad atklājās, ka bijusi arī radiācijas noplūde, Rosatom paziņoja, ka sprāgušajā iekārtā bijis arī  radioizotopu ģenerators. Tomēr vēlāk izrādījās, ka arī tā nav patiesība un Krievija cenšas slēpt patiesos notikumus. 

Speciālisti pēc atmosfērā konstatētajām  radioaktīvo vielu atliekām secinājuši, ka patiesībā avārija ir bijusi daudz nopietnāka. Konstatētas vielas varēja rasties tikai kodolreaktorā. 

Kodolreaktors un atkārtotie meli radījis aizdomas, ka incidents noticis slepena ieroča izmēģinājumā. Eksperti pieļauj, ka eksplodējis Putina solītais super ierocis - raķete Burevestņik. 

Krievijas kanāls NTV ziņoja, ka detonācija notikusi, izmēģinot raķeti uz platformas jūrā.

Krievijas ieroču izmēģinājumi no 2014.gada ir pievērsuši pasaules uzmanību. Gan tāpēc, ka Putina deklarētās Krievijas militārās varenības atjaunošanai ir nepieciešama armijas un ieroču modernizācija, gan tāpēc, ka tas neizbēgami nozīmē arī atgriešanos pie kodolizmēģinājumiem. Austrumu valsts attieksme pret tiem kopš Černobiļas atomreaktora katastrofas pasauli dara bažīgu.

Toreiz informācijas slēpšana, acīmredzami meli par notikušo neļāva citām valstīm iedzīvotājus pasargāt no kaitīgām sekām.

Pirmās neoficiālās ziņas par incidentu militārā objektā Baltajā jūrā Arhangeļskas apgabalā pie Ņūnoksas ciemata parādījās 8.augusta pusdienlaikā.

Esot 15 cietušie. Ņūnoksā atrodas Krievijas Jūras spēku centrālais izmēģinājumu poligons. Īsi pēc tam Krievijas aizsardzības ministrija ziņoja, ka reaktīvā dzinēja izmēģināšanas laikā gājuši bojā divi cilvēki, vēl seši ievainoti.

Kaitīgas vielas atmosfērā neesot noplūdušas un radiācijas fons notikuma vietā esot normas robežās. Tie izrādījās meli. Jau stundu vēlāk blakus esošās Severodvinskas pilsētas vadība paziņoja, ka pēc sprādziena bija īslaicīgs radiācijas līmeņa palielinājums.

Militāristiem nenoticēja arī Arangeļskas iedzīvotāji. Viņi jau tajā pašā dienā izpirka visu pilsētā pieejamo jodu. Gan tabletes, gan šķīdumu.

Tikai divas dienas pēc notikuma par piecu savu darbinieku nāvi paziņoja korporācija Rosatom.

“Notika traģēdija. Sprādziens paņēma piecas mūsu biedru dzīvības.  Trīs atrodas slimnīcā. Viņiem ir vidēja smaguma traumas. Pārsvarā tie ir lūzumi. Daļai jau veiktas operācijas. Viņu dzīvībām briesmas nedraud,” tika teikts paziņojumā.

Todien Rosatom arī paziņoja, ka incidents noticis darbos ar dzinēja izotopu barošanas avotu.  Tas ir ģenerators, kas izmanto radioaktīvo izotopu sabrukšanas gaitā radušos enerģiju atšķirībā no atomreaktoriem, kuros izmanto vadāmu ķēdes kodolreakciju.

Krievijas BBC ziņoja, ka militāristi nebija brīdinājuši tuvējo pilsētu mediķus, ka uz slimnīcām ved apstarotus cietušos.

Pēc dienas tos  nogādāja Maskavā specializētās slimnīcās. Arī vairāk kā 20 mediķiem bija jādodas uz galvaspilsētu pārbaudīt veselību. 

Krievijas ziemeļos notiekošajam sekoja līdzi arī amerikāņi. Pirmais, kas publiski paziņoja, ka negadījums varētu būt saistīts ar Putina superieroci Burevestņik jeb SkyFall  bija ASV prezidents Donalds Tramps. 

The United States is learning much from the failed missile explosion in Russia. We have similar, though more advanced, technology. The Russian “Skyfall” explosion has people worried about the air around the facility, and far beyond. Not good!

— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) August 12, 2019

Vēlāk ASV televīzija CNBS atsaucoties uz avotiem izlūkošanas iestādes ziņoja, ka patiesībā notikumu gaita bija citāda, nekā stāsta Krievijas militāristi un korporācija Rosatom. Traģēdija notikusi nevis izmēģinājuma laikā, bet cenšoties no dzelmes izcelt neveiksmīga testa laikā jūrā iekritušu raķeti.

Uz operācijā iesaistītās platformas noticis ugunsgrēks, kas izraisījis reakciju raķetes kodolreaktorā. 

To, ka visticamāk, radiācija noplūde bijusi no reaktora, nevis izotopu ģeneratora, pirms tam jau konstatēja norvēģu eksperts Nils Bøhmer. To var pateikt pēc atmosfērā konstatētajām radioaktīvo vielu noārdīšanās atliekām.

Krievu armijai šis šovasar nebija pirmais negadījums ar cilvēku upuriem. 1.jūlijā jūrā pie Severnomorskas armijas bāzes aizdegās zemūdene Lošarik. Dūmos nosmaka 14 augsta ranga jūrnieki.  Šo dziļūdens diversijām pielietojamo iekārtu arī darbina kodolreaktors.