Francijā "dzeltenās vestes" atzīmē savas kustības gadskārtu

Pie Triumfa arkas un Elizejas laukos, kur "dzelteno vestu" protestu apogejā bija vērojamas visvardarbīgākās sadursmes starp demonstrantiem un kārtības sargiem, redzami desmitiem policistu nemieru apslāpēšanai piemērotā aprīkojumā.

Varasiestādes rīkot demonstrācijas Elizejas laukos ir aizliegušas, un policija, bažījoties par iespējamajām nekārtībām, sestdien Parīzē slēgusi 23 metro un piepilsētas vilcienu stacijas.

Tāpēc "dzeltenās vestes" sākušas pulcēties Parīzes dienvidos un ziemeļrietumos. Vietējie mediji ziņo, ka policija jau dažviet likusi lietā asaru gāzi, lai demonstrantus izklīdinātu.

Parīzes policija vēsta, ka veikusi jau vairāk nekā 1000 cilvēku individuālās pārbaudes un vairākus desmitus aizturējusi.

"Dzeltenā vestes" uz īsu brīdi sestdienas ritā bloķējušas satiksmi uz viena no autoceļiem galvaspilsētas ziemeļrietumos, taču policija šoseju ātri atbrīvojusi, ziņo raidorganizācija BFMTV.

Kopumā sociālajos tīklos ir pieteiktas vairāk nekā 140 protesta akcijas gan Parīzē, gan citās Francijas pilsētās, taču pagaidām nav skaidrs, cik lielu atsaucību tās izraisīs.

Pirmā "dzelteno vestu" demonstrācija notika 2018.gada 17.novembrī, kad visā Francijā ceļu blokādēs, protestējot pret valdības iecerēto degvielas nodokļa paaugstināšanu, iesaistījās aptuveni 283 000 cilvēku.

Prezidenta Emanuela Makrona valdība atteicās no iecerētās nodokļa paaugstināšanas, taču "dzelteno vestu" protesti izvērtās plašākā protestu kustībā, kuras aktīvisti pauda savu vispārējo neapmierinātību ar Makrona politiku un dzīves dārdzību, kā arī pieprasīja dot plašākas iespējas tiešās demokrātijas īstenošanai.

Kopš tā laika decentralizētā protestu kustība savu sparu ir zaudējusi, un pēdējo mēnešu laikā "dzelteno vestu" protesta akcijās piedalījušies tikai daži simti cilvēku.