LTV vēsta, ka Ģirģens neatklāj, kas viņu šim amatam ir uzrunājis, taču “de facto” zināms, ka Ģirģens oktobra beigas, kādā kafejnīcā Rīgā ticies ar Vladimiru Koļesničenko.
Koļesničenko kluba “Skonto” prezidenta amatā savulaik nomainīja Gunti Indriksonu, kurš ir arī bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents. “de facto” atzīmē, ka Kolesničenko futbola aprindās tiek uzskatīts par Indriksona cilvēku.
Taču uz jautājumu, vai tieši Indriksons Ģirģenu uzrunājis LFF amatam, gan Ģirģens, gan Indriksons atbild noraidoši – abi intervijā LTV apgalvo, ka nekad nav tikušies.
“de facto” arī atklāj vairākus aizdomīgus darījumus, kas LFF saimniecībā notikuši tieši Indriksona laikā. 2005.gadā federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis parakstīja vēstuli Vācijas mākslīgo futbola segumu ražotājam. Var noprast, ka federācija iepirka no ražotāja segumu. Taču vēstulē ir teikts, ka ražotājam ir jāpaskaita nauda federācijai un iekļauts savdabīgs lūgums – skaitīt naudu nevis uz federācijas kontu, bet uz firmu Jaunzēlandē, kuras īpašnieki slēpjas Maltas ofšoru tīklā. Indriksons intervijā LTV apgalvo, ka par federācijas finansēm daudz nav interesējies, bet Jānis Mežeckis, sazvanīts, atbild: “Man nekad nav bijusi darīšana ar “ofšoriem”.