Vientuļš sirmgalvis uzdāvina mantu sociālajai darbiniecei. Pārkāpums? (15)

Madonas sociālā dienesta vadība pārkāpumu nesaskata

Dāvanas un pateicības ir diskrēta lieta. Ja aprūpējamais ir vientuļš sirmgalvis, tad par sociālā darbinieka neētisku rīcību vai pat likuma pārkāpšanu uzzināt nav iespējams. Madonas sociālajā dienestā šāds gadījums atklājies, jo vientuļam sirmgalvim pēc nāves negaidīti uzradušies radinieki, kas pieprasīja pārbaudīt dienesta darbinieces rīcību.

Madonas novada Mētrienas pagasta Ķimstniekos noslēgti dzīvoja Jāzeps Pudulis. Viņš pagastā bija ievērojams cilvēks, jo pensijas gados bija aizrāvies ar apkārtnes ainavu gleznošanu. 

Savu bērnu viņam nebija. Tuvākie radi bija brāļu bērni, ar ko viņš bija pārtraucis kontaktus.  Rūpes par sirmgalvi uzņēmās Madonas sociālā dienesta darbiniece. Sirmgalvis izlēma visu savu mantu novēlēt jaunajai sievietei. Viņa neatteicās. 

Pēdējos dzīves gadus Jāzeps Pudulis dzīvoja sociālajā dzīvoklī Mētrienas pagasta centrā. Te viņu iekārtoja sociālā darbiniece, kas jau bija saņēmusi dāvinājumu no sava klienta. 

Mitekli sociālajā mājā, kur palikt pa ziemu, māksliniekam izkārtoja sociālā darbiniece Rita Šuvcāne. Dāvanā no aprūpējamā viņa bija saņēmusi vecu VW automašīnu, grāmatas, gleznas un bankas kontā esošos pāris tūkstošus eiro. Darījums noslēgts pie pašvaldības bāriņtiesas darbinieces, kuras kabinets bija blakus sociālās darbinieces darba vietai.

2017.gada vasarā pēc medikamentu pārdozēšanas Pudulis nomira. Uz viņa bērēm neaicināti sabrauca radi. Viņiem radās aizdomas, ka manta pie sociālā dienesta darbinieces nav nonākusi likumīgi. Tāpēc uzrakstīts iesniegums policijai.

EInārs,Jāzepa Puduļa radinieks: Iemesli ir vairāki. Sociālās darbinieces attieksme. Bēru procedūrā un pie bēru galda. Aizskarošas frāzes adresētas uz mūsu pusi. 

Paskaidrojumu nav bijis

Fakts, ka kaut kas norakstīts trešajai personai tieši sociālajai darbiniecei bija pamats aizdomām, jo paskaidrojumi arī nekādi netika doti saistībā ar šo lietu. 

Šuvcāne ir pārliecināta, ka likumu nav pārkāpusi. Viņai ar  veco vīru izveidojušās labas attiecības, bieži viņu apmeklējusi, palīdzējusi vairāk, nekā to prasa darba pienākumi.  Dāvināšanas iniciators bijis Pudulis. Jo mantinieku viņam neesot un valstij atstāt mantu nevēloties. Brāļu bērnus viņš neesot gribējis redzēt, arī uz savām bērēm aicināmo personu sarakstā tos nav ierakstījis.

Rita Šuvcāne, Madonas sociālā dienesta Sociālās palīdzības un sociālā darba nodaļas vadītāja: Viņš bija vientuļais pensionārs bez apgādniekiem. Bērnu viņam nebija. Viņam visi radinieki, kas bija, māsas, brāļi, mamma, tētis, visi bija miruši. Jāzeps man uzticēja pēdējos savas dzīves gadus, pavadīt kvalitatīvi. Viņš man uzticējās kā fiziskai personai, nevis kā amatpersonai. Tas, ka es biju sociālā darbinieka pienākumu izpildītājs tajā laikā, diemžēl, tā sakrita.  

Pirms dāvanas pieņemšanas Šuvcāne nav informējusi dienesta vadību par savādo situāciju. Priekšnieks to uzzinājis pēc vairākiem gadiem no mirušā klienta radiem. Ar darbinieci veiktas pārrunas. Par citiem gadījumiem, kad klienti apdāvina darbiniekus, dienestā neesot zināms. 

Gundars Riekstiņš, Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs: Mēs nesaredzam, ka šis ir tik smags pārkāpums, ka tur būtu kādas soda sankcijas jāpieņem, vēl jo vairāk man nav pamata neticēt, ka tas ir nezināšanas vai līdz galam nesaprašanas dēļ, kas ir novēršama lieta, un kas ir novērsta. Vairāk šis cilvēks tādas kļūdas neatkārto un viņš ir labs darbinieks. 

Pēc Puduļa radinieku iesnieguma dāvināšanu pārbaudīja arī Madonas policija un prokuratūra. Krāpšanu izmeklētāji nesaskatīja, bet to, vai  amatpersona drīkstēja pieņemt dāvinājumu un pēc tam lemt par klientu, apgāja.

Dāvinājuma pieņemšana vai nepieņemšana, pildot dienesta pienākumus, ir ētikas jautājums, līdz ar to nav pamata vērtēt, vai sociālais darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pieņemt dāvinājumus. 

Ētikas kodeksam ir tikai ieteikuma raksturs

Madonas rajona  prokuratūras prokurors Jānis Kajaks: Sociālo dienestu darbinieku attiecības ar klientiem ir viens no jautājumiem ar ko nodarbojas Sociālo darbinieku biedrība.Taču biedrības viedoklis ir nešaubīgs – darbinieki nedrīkst pieņemt dāvanas no klientiem.

Mārtiņš Morrs, Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks: Sociālā darba profesijas ētiskie principi un normas nosaka to, ka nedrīkst pastāvēt duālas attiecības starp sociālo darbinieku un klientu. Ko tas nozīmē, tas nozīmē attiecības sociālā darba kompetences jomā un kādā citā privātā jomā, tādā veidā, ka tas var ietekmēt lēmumu, vai pastāv aizdomas, ka tas varētu ietekmēt lēmumu. Šeit ir tādi kā divi aspekti. Viens ir divu personu attiecības, otrs ir profesijas prestižs kā tāds, kurš varētu tikt grauts, ja pastāvētu šādas aizdomas. 

Tā kā sociālais darbinieks ir amatpersona, viņa darbības jāvērtē arī atbilstoši interešu konflikta novēršanas likumam. Ja konstatē pārkāpumu, atkarībā no tā smaguma var būt administratīvā vai kriminālatbildība.

To, vai šis ir izņēmuma gadījums, vai tādu ir daudz, nav iespējams pārbaudīt. Sociālais darbs ir pašvaldību pārziņā un katra pašvaldība izvēlas,  vai un kā kontrolēt savas amatpersonas.