Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Preses izdevēji: Pašreizējais valsts finansiālais atbalsts medijiem ir pārāk mazs (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova / LETA

Pašreizējais valsts finansiālais atbalsts komerciālajiem masu medijiem ir pārāk mazs, šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.

"Deputāti saka - partijām jābūt neatkarīgām no sponsoriem. To viņi saprot, un es viņiem piekrītu - partijām ir jābūt neatkarīgam no sponsoriem, tāpēc nevajadzētu saņemt naudu no sponsoriem, bet saņemt labāku dotāciju no valsts miljonos eiro, kā tas tiek paredzēts. Tas viss ir saprotams," izteicies Līcis, "bet arī informatīvajai telpai ir jābūt neatkarīgai no sponsoriem. Medijiem ir jābūt maksimāli patstāvīgiem."

Līča skatījumā, medijiem arī ir jāgūst finansējums no valsts. "Ja valsts savu pārstāvju personā saka, ka ir nepieciešama viedokļu dažādība, tas nozīmē, ka ir vajadzīgi daudzi un dažādi mediji un tā ir valsts mediju politika, tad būtu arī jārod finansējums šīs daudzveidības atbalstam. Ar pašreizējo finansējumu acīmredzami ir par maz. Šis finansējums ne uz pusi netuvinās tam, ko deputāti iecerējuši politisko partiju finansēšanai," atzīmējis izdevēju pārstāvis.

Pēc Līča domām, kādam ir izdevīgi Latvijas informatīvo telpu kropļot. "Domāju, ka valsts pārstāvjiem - deputātiem, ministriem, citām amatpersonām - šis jautājums būtu steidzami jāsakārto tā, lai informācijas aprite nebūtu aizkavēta un lai cilvēkiem būtu pieejama maksimāli daudzpusīga un objektīva informācija. Pretējā gadījumā sekas valstij un sabiedrībai var būt ļoti sliktas."

Līcis bijis skeptisks par ieceri atteikties no autoratlīdzību režīma žurnālistiem, jo tas tikai samazināšot žurnālistu ienākumus. "Šobrīd komercmedijiem ienākumi ir, kādi ir. Valsts var pielikt finansējumu sabiedriskajiem medijiem, tiem tātad nebūs ar to problēmu, bet kas notiks ar žurnālistu algām tajos medijos, kuri savu budžetu paši nopelna? Tās samazināsies tieši par nodokļa apmēru," paziņojis Līcis, "vietējie izdevēji jau ilgstoši cieš zaudējumus, uzturot vietējos medijus, lai dažādotu informatīvo telpu."

Izdevēja skatījumā, par sociālo iemaksu veikšanu no autoratlīdzībām atbildīgi esot paši žurnālisti: "Nevis par žurnālistiem nav maksāts sociālais nodoklis, bet visdrīzāk sociālais nodoklis no algas gan maksāts, bet jautājums, vai žurnālists ir maksājis sociālo nodokli no honorāra, kas ir katra paša izvēle un atbildība, par ko mēs esam vairākkārt runājuši. Ar to gribu teikt, ka ir jābūt atbildīgam arī katram pašam par sevi."

"Šobrīd valsts mediju politika šķobās, jo par to atbildīgā nodaļa Kultūras ministrijā ir bez darbiniekiem, bez vadības. Mediji ir bez stabila valsts atbalsta. Pievienotās vērtības nodoklis ir augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, bet mediju pašu ienākumi mūsu mazajā valstī ir zemi. Drukātie mediji dzīvo no rokas mutē, ļoti daudzi cieš zaudējumus," paziņojis Līcis.

Svarīgākais
Uz augšu