/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/05/8059827t1h6fb0.jpg)
Kaut kas dīvains notiek ar skābekli Marsa atmosfērā virs Geila krātera, proti, skābekļa līmenis, mainoties gadalaikiem, dramatiski pieaug un krīt. Šīs neparastās un cikliskās izmaiņas nevar izskaidrot ar mums pazīstamās ķīmijas palīdzību.
Marsa atmosfērā notiek kaut kas pavisam dīvains (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta NASA, Geila krāteris ir 154 kilometrus plata ieplaka, kas pēc meteorīta trieciena izveidojās pirms aptuveni 3,7 miljardiem gadu. NASA zonde “Curiosity” šo krāteri pēta jau kopš 2012. gada, kad tā nolaidās Šārpa kalna pakājē, krātera vidū.
Pēdējo trīs Marsa gadu laikā (vairāk nekā pieci Zemes gadi), pašgājējs ir analizējis arī Marsa atmosfēru virs krātera, izmantojot īpašu instrumentu, kas ir daļa no pārvietojamās ķīmijas laboratorijas.
Ar šī instrumenta palīdzību tika noskaidrots, ka 95% Marsa atmosfēra sastāv no oglekļa dioksīda, bet pārējie 5% ir molekulārā slāpekļa (divi savienotie slāpekļa atomi), molekulārā skābekļa, argona un oglekļa monoksīda. Atklājās arī tas, ka CO2 Marsa polos sasalst Marsa ziemas laikā, bet gaisa spiediens uz visas planētas krīt. Kad CO2 siltākajos mēnešos iztvaiko, gaisa spiediens atkal pieaug. Argona un slāpekļa līmenis pieaug un krīt atkarībā no tā, cik liels CO2 daudzums ir gaisā.
Savukārt, kad zonde izanalizēja skābekļa līmeni krāterī, rezultāti izrādījās mulsinoši: skābekļa līmenis pieauga daudz ātrāk nekā gaidīts - pavasarī un ziemā pat par 30% no sākotnējā līmeņa. Ziemā savukārt tas tikpat strauji nokritās.
“Mēs cenšamies to izskaidrot. Fakts, ka skābekļa uzvedība nav vienāda katrā sezonā, liek mums domāt, ka tam nav sakars ar atmosfērisko dinamiku vai citiem fizikālajiem procesiem, kas norisinās atmosfērā, piemēram, molekulu šķelšanās procesu,” skaidroja pētījuma galvenā autore Melisa Trainere.
Drīzāk “tā pamatā jābūt kādam ķīmiskam avotam, kuru mēs pagaidām nevaram identificēt,” viņa piebilda.
Šī nesaprotamā lieta atgādina arī līdzīgu mistēriju par metāna līmeni krāterī, proti, zonde nesen atklāja, ka nezināmu iemeslu dēļ metāna līmenis paaugstinās par 60%, bet citos brīžos mēdz strauji nokrist.
Gan skābeklis gan metāns var veidoties gan bioloģiski (no mikrobiem), gan ģeoloģiski (no ūdens un akmeņiem) un zinātniekiem nav skaidrs, kurš process rada liekos elementus. Tiesa, citplanētiešu medniekiem par nožēlu, visticamāk, liekais skābeklis un metāns ir ģeoloģisko procesu rezultāts.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Geophysical Research: Planets”.