Grēta Tūnberga un viņas aktīvisma ēnas puses (83)

Vienlaikus Vrobļevska apgalvo, ka Tūnberga ir lēnām sākusi spēlēt arī valdību un politiskajā līmenī, cenšoties savas idejas pārdot pasaules līderiem. Tas tāpēc, ka augot viņas sekotāju skaitam, aug arī viņas ietekme pār sabiedrības domu. Turklāt politiķiem Tūnberga var būt pat samērā izdevīga. Viņasprāt, draudzīgas attieksmes pret aktīvisti izrādīšana, ļauj tiem nokļūt potenciālo jauno vēlētāju redzeslokā. Ekspertes prāt, tas pat nav īsti slikti, jo

Tūnberga pievelk politiski salīdzinoši mazaktīvos jauniešus tuvāk lēmumu pieņēmējiem.

«Jaunieši sāk interesēties – kas tas par kungu ar kuru viņa tiekās un ar kuru viņa rokojas? Ko viņš var ietekmēt un kāda ir viņa loma? Ko viņš vispār dara un ko viņš aizstāv?» pauž Vrobļevska.

Tomēr neskatoties uz to, ka Tūnberga no pirmā acu uzmetiena (neņemot vērā sazvērestību teorijas) var šķist ļoti pozitīvs tēls, viņas aktīvismam ir arī ēnas puses. Tās nedaudz tika pieminētas arī iepriekš minētajā lekcijā.

Tūnbergas aktīvisma ēnas puses

Pirmkārt, neskatoties uz to, ka viņa ir spējusi iedrošināt lielu jauniešu skaitu runāt par klimata pārmaiņām, tas viss tiek darīts ar aicinājumu neiet uz skolu un protestēt. Tādā veidā jauniete rāda piemēru, ka ir pieņemami izlaist zināšanu ieguvi cīņas pret klimata pārmaiņām vārdā. «Problēma ir tāda, ka zināšanas vides politikā ir ārkārtīgi svarīgas, izglītotība ir ārkārtīgi svarīga. Nepietiek tikai ar to, ka tu lasi un izglītojies par vides politiku, jo tā ir tikai daļa no lielāka zirneklīša. Tev ir jābūt izglītotam visās sfērās, ja patiešām ir vēlēšanās panākt kādas izmaiņas. Viņa principā aicina izglītību neiegūt. Cik pozitīva ziņa tā ir jauniešiem? Cik atbildīgi viņa pieiet šādam sociālajam aspektam?» vaicā Vrobļevska.

Rezultātā, Tūnberga šeit nonāk pretrunā pati ar sevi. Viņa kritizē pasauli par to, ka tā neiegulda pietiekami cīņas pret klimata pārmaiņām tehnoloģiskajā attīstībā, bet bez izglītības šādas tehnoloģijas gluži vienkārši nevar rasties.

«Mums nākotnē arī nekā nebūs, ja visi savu skolas laiku būs nostreikojuši un nebūs izglītojušies,» 

norāda Vrobļevska.

Otrkārt, neskatoties uz to, ka Tūnberga veicina jauniešu interesi par politiku, viņa ar savu ārkārtīgi kritisko attieksmi izraisa vēl lielāku riebumu pret valdošo pasaules kārtību. Neskatoties uz to, ka tajā ir problēmas, kaut kādi noteikumi ir daudz labāki par pilnīgu anarhiju, pauž Vrobļevska.

RSU pārstāve norāda, ka jauniešos tiek veicināts ticības zudums gan mūsu ievēlētajiem pārstāvjiem, gan arī to spējām kaut ko mainīt.

«Ja jauniešiem tiek pateikts, ka visi politiķi ir nekam nederīgi un ir sagandējuši mūsu nākotni, tad man ir bail, ka to motivācija iet politikā, iesaistīties un balsot turpmāk būs vēl zemāka.

Tas nav labs veids pilsoniskās sabiedrības veidošanai,» pauž Vrobļevska. Uz jaunās sievietes pleciem šajā ziņā ir ļoti liela atbildība, jo viņa var gan parādīt politiķus pozitīvā, gan arī negatīvā gaismā. Pagaidām viņa ir izvēlējusies abas pieejas.

Ko varam secināt no lekcijas?

Kā tika pamatoti norādīts, pret Grētas Tūnbergas fenomenu būtu jāattiecas samērā kritiski. Tas nebūtu jāvērtē nedz labi, nedz arī slikti. Jaunā sieviete var sniegt pienesumu nākotnei un pienesumu mūsdienu sabiedrības domāšanas veidam, kā arī vērtībām. Tomēr tajā pašā laikā būtu jāsaprot, ka viņas aktīvisms nes arī draudu kripatiņu un var atstāt negatīvu ietekmi uz jaunajām paaudzēm.