Recesijas laikā Eiropa var saskarties ar lielākām problēmām nekā pirms 10 gadiem, brīdina "Moody's" (27)

Kā vēsta britu medijs “The Telegraph”, kredītreitingu aģentūra “Moody’s” brīdinājusi, ka pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojies B3 kategorijas uzņēmumu īpatsvars. Šīs kategorijas uzņēmumi tiek uzskatīti par “šaubīgiem”.

Šie rādītāji ir uzskatāmi par negatīviem, un tas nozīmē, ka nākamajā cikliskās lejupslīdes laikā Eiropā būs vērojami daudz vairāk saistību neizpildīšanas gadījumi, kā arī cita veida problēmas, kādas nebija pieredzētas krīzes laikā 2008. – 2009. gadā.

“Moody’s” analītiķis Jegors Ņikišins sacīja, ka ekonomiskā cikla “mazāk labvēlīgā daļa” radīs šaubas par uzņēmumu parādu slogu un to spēju nopelnīt papildu naudu.

Šobrīd - īpaši zemu procentu likmju desmitgadē ekonomikas situācija sagādā galvassāpes daudziem – investori ir spiesti meklēt iespējas, kas varētu sniegt lielākus peļņas procentus, ir izraisījusi strauju kāpumu parādu līmenī, it īpaši uzņēmumu vidū.

Kopējais parāds visā pasaulē, ko radījuši komercsektora un citu ekonomisko sfēru pārstāvji, iespējams, šī gada beigās varētu sasniegt aptuveni 255 triljonus ASV dolāru (230 triljonus eiro). Tas nozīmēs, ka pasaules kopējās parādsaistības jau būs sasniegušas jaunu, rekordaugstu līmeni, tā atklājis Starptautiskais finanšu institūts savos jaunākajos pētījumos.

Tāpat jāņem vērā, ka gan ASV, gan Ķīnā ir reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums. Abas šīs valstis kopā veido 60 procentus no pasaules parāda pieauguma. “Moody’s” brīdināja, ka palēninātā globālā izaugsme rada draudus iespējām mazināt parādu kalnus, kas ir uzkrājušies vēl kopš finanšu krīzes laikiem.

Kredītreitingu aģentūra norādīja, ka kopējais B2 un B3 kategorijas uzņēmumu īpatsvars ir divkāršojies līdz 50 procentiem. Salīdzinot- finanšu krīzes laikā šis rādītājs bija 25 procenti.

Tiek uzsvērts, ka kopš ekonomiskās krīzes, izaugsme ir bijusi “strauja”, bet dažādu šaubīgu grupas uzņēmumu darbība Eiropā joprojām ir zemāka nekā ASV.

Tikmēr Starptautiskais valūtas fonds pagājušajā mēnesī brīdināja ASV par 19 triljonu dolāru korporatīvo parādu, kas faktiski ir kā “laika bumba”, kas draud pasliktināt iespējamo recesiju.

Paredzams, ka pasaules lielākajās astoņās ekonomikās, tostarp arī Apvienotajā Karalistē, šis riska faktors jeb summa, kas pienākas uzņēmumiem, kas nespēj segt procentu maksājumus ar peļņu - sasniegs augstāku līmeni nekā finanšu krīzes apstākļos.

"Finanšu risku apzināšanas un dažādu pretpasākumu iedarbināšanas skaita kāpums parasti notiek īsi pirms iespējamās ekonomikas lejupslīdes," brīdināja Starptautiskais Valūtas fonds savā Globālās finanšu stabilitātes ziņojumā.

Valūtas fonds uzsver, ka Eiropas valstu centrālās bankas investoriem ir radījušas situāciju, kad uz spēles ir liktas parāda tirgus riskantākākās daļas, tajā pašā laikā nosakot procentu likmes, kas ir ļoti tuvu vai pat zem nulles līmeņa.

Tāpat finanšu regulatori ir īpaši satraukti par plaukstošo aizņēmumu un kreditēšanas tirgu, kurā tiek finansēti uzņēmumi, kas guvuši visvairāk parādsaistību, kā arī privātā kapitāla vērtspapīru izpirkšana. Kas attiecas uz investoriem – tie visai riskantajā tirgū ir nodrošinājuši aizdevumu pamataizsardzību, cerot uz lielāku atdevi.

“Moody’s” uzsver arī ASV un Ķīnas tirdzniecības kara ietekmi uz ekonomiskās situācijas attīstību. Tas ir kā ģeopolitiskās spriedzes ietekmes visspilgtākā izpausme.

"Pretnostatījumu vide politikā vājina arī globālās un nacionālās institūcijas, samazinot to valstu pretošanās spējas ekonomiskajai krīzei, kam ir augsts parādu slogs un zemas fiskālās rezerves," teikts ziņojumā.

Kredītreitingu aģentūra “Moody's” identificējusi ietekmīgu “populistisko” kustību rašanos daudzās progresīvās un dažās jaunattīstības valstīs un ierosinājusi, ka šis tonis mazina iekšpolitikas efektivitāti, vājina institucionālo spēku un sadala sociālos un pārvaldības riskus.

"Daudzi noraida politikas dažādību un daudzpusību, kā mērķis ir noraidīt iespējamo vienprātību vai to aizstāt," teikts ziņojumā.

“Bieži vien populistu atbalstītā politika rada nesaskaņas, kas jūtamas ne tikai konkrētajā valstī, bet arī ārpus tās robežām. Tieši tāpēc iekšpolitiskie riski varbūt kļūt par ģeopolitiskiem riskiem. Tikmēr paaugstināta iekšpolitiskā, ārpolitiskā un ģeopolitiskā berze mazina politikas paredzamību un efektivitāti, līdz ar to arī institucionālo spēku - īpaši, laikā kad izaugsme palēninās,” norāda “Moody’s”.