Kurš aģitē par Saeimas atlaišanu? (249)

Ar iniciatīvu sākt parakstu vākšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vērsās biedrība Varu Latvijas tautai un Centra partija. CVK 14.novembrī parakstu vākšanu saskaņoja. Abas organizācijas vieno radikāli noskaņotus cilvēkus ar nepiepildītām politiskām ambīcijām.

Kas ir biedrība Varu Latvijas tautai?

Pirms četriem gadiem reģistrētā organizācija jau 2015. un 2016. gadā neveiksmīgi mēģināja savākt parakstus par Saeimas atlaišanu. Reiz centās reģistrēt iniciatīvu arī pašreizējā sasaukuma atlaišanai, bet tobrīd vēl nebija pagājis gads kopš 13. Saeimas sanākšanas.

Organizācijas zināmākā seja ir Igors Lukjanovs. Sociālo mediju vidē popularitāti ieguvis, jo regulāri neaicināts apmeklē dažādus pasākumus, kur var bez maksas paēst. Viņš ir arī interneta lapas protesti.lv redaktors. Tā tiražē Kremļa ziņu aģentūras Sputnik ziņas un citus Latviju nomelnojošus materiālus. Lapas saturs gan vairākus mēnešus nav atjaunots, un arī ziņu par parakstu vākšanu tajā nav. Par Lukjanova darbību un lapu Protesti vairāk rakstījis "sociālo tīklu pētnieks" Jānis Polis.

Biedrības valdē ir virkne cilvēku, kas 13. Saeimas vēlēšanās startējuši no saraksta Par Alternatīvu. Piemēram, Artūrs Malta – pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra sniegtās informācijas CVK, iespējams, bijušais Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģents. Cits valdes loceklis ir Valdis Taupmanis, kuram sākotnēji CVK liedza dalību vēlēšanās. Norādītais iemesls – kriminālnodarījuma izdarīšanas brīdī persona saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Vēlāk gan tiesa nolēma, ka nav pamata ierobežot Taupmaņa tiesības tikt ievēlētam Saeimā, jo viņš no kriminālatbildības ir atbrīvots, bet medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis atcelts.

Kopā ar biedrības Varu Latvijas tautai valdes locekļiem sarakstā Par alternatīvu kandidēja vēl vairāki prokremliskie aktīvisti. Piemēram, bijušais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins, kurš vairākkārt organizēja protesta akcijas pret leģionāru pieminēšanu 16. martā un nonāca Drošības policijas redzeslokā. Sarakstā bija arī Nepilsoņu kongresa aktīvists un Aleksandra Gapoņenko sabiedrotais Einārs Graudiņš, kurš pirms vēlēšanām solīja noteikt, ka uz visiem nelegālajiem robežas šķērsotājiem tiek atklāta uguns. Tāpat partijas rindās atrodams bijušais Rīgas domes deputāts Juris Žuravļovs, kurš savulaik zaudēja domnieka mandātu, jo tika anulēta viņa Latvijas pilsonība, un antiglobālists Sigurds Graudiņš. Vēlēšanu programmā viņi solīja ieviest prezidentālu republiku, rīkot referendumu par izstāšanos no ES, atjaunot nāvessodu un latu.

Kas ir Centra partija?

Polis savā rakstā norādīja uz Lukjanova un eiroskeptiķa Normunda Grostiņa saikni pirms vairākiem gadiem. Grostiņš šā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija līderis Centra partijas sarakstā – šī politiskā organizācija ir otra parakstu vākšanas iniciatore. Grostiņš līdz šim vēlēšanās startējis dažādos sarakstos, tajā skaitā – Ingūnas Sudrabas No sirds Latvijai, taču bez panākumiem.

Centra partija deklarējusi, ka ir pret imigrāciju, “kas rada terorisma, noziedzības un infekciju riskus,” pret “genderisma ideoloģiju, dzimumdzīves, LGBT un homoseksuālisma publisku propogandu”. EP Centra partijas listē aiz Grostiņa bija Bundestāga deputāts no galēji labējās partijas AFD Voldemārs Herdts, kurš regulāri sniedz intervijas Krievijas medijiem. Arī Latvijā mācīja draudzēties ar Krieviju. Sarakstā ir arī reliģiskās organizācijas Jaunā paaudze pārstāvis Aigars Bitāns un Kremļa politiku atbalstošā Krievijas motociklistu kluba Night Wolves pārstāvis Edvīns Puķe.

Kas aicina parakstīties?

Sociālajā tīklā Facebook Grostiņa, Kuzina, Puķes un pārējo aktīvistu centieni pārliecināt cilvēkus par parakstīšanos gan ir tikpat nesekmīgi kā viņu dalība vēlēšanās. Ideju veiksmīgi izplata citi, daudz prasmīgāki spēlētāji.

Re:Baltica apkopotā informācija parakstīšanās reklamētājus ļauj iedalīt vairākās grupās. Atsevišķi politiķi ir viena no tām. Par Saeimas atlaišanu aģitē pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems, kura prāvais atbalstītāju pulks ar šiem aicinājumiem aktīvi dalās tālāk. Ne tik uzstājīgi, taču aicinājumu izplata arī cits bijušais KPV LV deputāts Didzis Šmits un abu sabiedrotā Saeimā Jūlija Stepaņenko. Par to, ka parakstījies, informē bijušais Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Krievu savienības Andrejs Mamikins – ar viņa ierakstu dalījušies vairāk nekā 800 sekotāji.

Aptuveni pusotrs tūkstotis sekotāju padevuši tālāk Daugavpils mēra Andreja Elksniņa (Saskaņa) uzsaukumu padzīt Saeimu “pie visiem velniem”, turklāt viņa viedokli pastiprina mēram uzticamais Daugavpils izdevums Gorod. Gan Gorod, gan citi krievu valodā iznākošie portāli BB.lv, Press, kā arī Kremļa finansētais Sputnik par parakstu vākšanu raksta vairākas reizes dienā, turklāt jau virsrakstos norādot, kur iespējams parakstīties. Ar visu lapu ierakstiem kopumā dalījušies ap 3000 cilvēku.

Aģitācijā iesaistījās arī FB lapas “Latvija par Lembergu” un “Runā Lembergs”, pārpublicējot viņa janvārī pausto viedokli par Saeimas atlaišanu. Abām kopā ir ap 10 000 sekotāju. Vairāk nekā 5000 cilvēku dalījušies ar FB lapas Gaismas tīmeklis video pamācību Kā parakstīties par Saeimas atlaišanu 40 sekundēs. Šī lapa biedēja ar 5G ieviešanu. Aktīvi pieslēdzas arī ūdens tirgotāja Memory Water dibinātājs Jānis Pļaviņš, kuru pēc pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām KNAB sodīja par slēptu partijas KPV LV reklamēšanu.

Visbeidzot, parakstu vākšanu popularizē arī tā sauktās klikšķu lapas – tās, visticamāk, nav saistītas ar politiķiem, taču sekotāju piesaiste to īpašniekiem ļauj pelnīt ar Google reklāmu palīdzību.

Kas un kā aģitē Facebook: hronoloģisks izklāsts.