SVT norāda, ka sankcijas regulējošie noteikumi attiecas ne tikai uz formālām īpašumtiesībām, bet arī uz netiešu sadarbību. Tāpēc tiek pārbaudīts, kura persona faktiski kontrolē uzņēmumu un vai jaunie īpašnieki netiek izmantoti kā aizsegs, lai izvairītos no sankcijām.
SVT ziņojums arī atklāj informāciju par kādu bijušo “Swedbank” darbinieku Igaunijā, kurš bijis galvenais kontu pārzinis, arī ar Mahmudovu saistītajiem kontiem.
No vairākiem “Swedbank” konfidenciāliem iekšējiem ziņojumiem tiek secināts, ka banka šo darbinieku uzskatīja par vienu no galvenajiem korupcijas riska faktoriem. Šis darbinieks bija atbildīgs par bagātākajiem un nozīmīgākajiem “Swedbank” Igaunijas filiāles klientiem, un iekšējā izmeklēšana atklāj, ka viņš ir zinājis to, ka daži no viņa klientu darījumiem bijuši aizdomīgi un netīri.
Vēstulēs, ko darbinieks sūtījis kolēģiem, viņš darījumus ir raksturojis kā “ne gluži tīrākos, bet noteikti pasakainākos darījumus”.
Tieši pēc aiziešanas “Swedbank” viņš kļuva par Krievijas valdības ministra Mihaila Abizova piederošā Kipras uzņēmuma izpilddirektoru. Tas pats ministrs iepriekš bijis “Swedbank” darbinieka klients, līdz 2017. gadam nodokļu paradīzēm novirzot vairāk nekā 850 miljonus dolāru.
Bijušais darbinieks e-pastā SVT raksta, ka bankas izmeklētājiem nav pierādījumu, kas apstiprinātu pret viņu izvirzītās apsūdzības. Atsaucoties uz banku slepenību, viņš arī norāda saka, ka nevar komentēt informāciju par klientiem, ar kuriem viņš strādājis bankā.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.