Medijos izcēlušās baumas, ka Baltijas valstis gribot dibināt "alternatīvo NATO" (22)

"NATO ir un būs mūsu vissvarīgākā drošības garantija. Tomēr mans vēstījums vienmēr ir bijis - un to es aizstāvu arī kā ministrs -, ka neatkarīgai tautai un valstij ir jāspēj sevi aizsargāt arī situācijā, ja kāda iemesla dēļ starptautiskās drošības garantijas vairs nedarbojas. Igaunijai ir jāpalielina savas neatkarīgās aizsardzības spējas," Helmes teiktais citēts EKRE preses dienesta izplatītajā paziņojumā. 

"Ja divu lielo NATO valstu vadītāji - [ASV prezidents Donalds] Tramps un [Francijas prezidents Emanuels] Makrons - ir norādījuši uz trūkumiem alianses aizsardzības spējās, mēs nedrīkstam izlikties, ka tas mūs Igaunijā nesatrauc. Faktu ignorēšanu nacionālajā aizsardzībā mums vēlāk var nākties nožēlot," sacījis Helme. 

Igaunijas iekšlietu ministrs piebildis, ka nepiekrīt viedoklim, ka norādes uz NATO aizsardzības spēju trūkumiem samazina alianses savaldīšanas spējas. 

"Vairākas ASV domnīcas, nesen oktobrī tas bija "Jamestown Foundation", kopš 2016.gada ir uzsvērušas, ka NATO pārvaldības struktūra un spēki Polijā un Baltijas valstīs nav pietiekami, lai atvairītu iespējamu agresiju. Situācija drīzumā ir jāuzlabo," teicis Helme, uzsverot, ka vienīgais, kas var savaldīt Igaunijas ienaidnieku, ir NATO dalībvalstu reālās aizsardzības spējas.

Pēc "Iltalehti" ziņotā,  Helme intervijā esot teicis, ka Igaunijas valdība sākusi izstrādāt aizsardzības politikas "plānu B" gadījumam, ja NATO nespētu aizsargāt Baltijas valstis.

Viņš esot sacījis, ka plāns, kas tiekot gatavots kopā ar Latviju un Lietuvu, nepieciešams, jo valdība nevarot rēķināties, ka NATO visās situācijās spēs garantēt Igaunijas teritoriālo nedalāmību un neatkarību, vēstīja Somijas laikraksts. 

Pēc tam, kad "Iltalehti" publicēja šo interviju, Helmi kritizēja Igaunijas premjers Jiri Ratass, ārlietu ministrs Urmass Reinsalu un aizsardzības ministrs Jiri Luiks, valdības koalīcijas partijas "Tēvzeme" priekšsēdētājs Helirs Valdors Sēders, opozīcijā esošā Sociāldemokrātiskā partija, Eiropas Parlamenta deputāts Urmass Paets un Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Enns Ēsmā.