Protesti Irānā ir kas daudz vairāk par neapmierinātību ar degvielas cenu palielināšanu (15)

Kopš pēdējām iedzīvotāju protesta akcijām 2017.gadā, valsts iedzīvotāju neapmierinātība un dusmas ir pieņēmušās spēkā. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas “ofensīva” Irānas ekonomikai pēc ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās ir ļoti negatīvi ietekmējusi Irānas ekonomiku, bet Irānas valdība nav spējusi piedāvāt risinājums šīs negatīvās ietekmes mazināšanai.

Kāpēc Irānā tiek palielinātas degvielas cenas?

Irāna ir starp lielākajām naftas ieguvējām pasaulē, savukārt vietējā tirgū pārdotajai degvielai tiek piemērotas apjomīgas subsīdijas, kas nozīmē ļoti lētu degvielu. Pēc cenu paaugstinājuma pirmos 60 litrus degvielas Irānas iedzīvotāji turpmāk vienā reizē varēs iegādāties par 0,13 dolāriem litrā jeb par 50% dārgāk nekā iepriekš. Savukārt katrs nākamais nākamais degvielas litrs maksās jau 0,27 dolārus.

Degvielas cenu palielinājumu Irānas valdība skaidroja ar nepieciešamību iegūt papildus līdzekļus, lai nodrošinātu pabalstus miljoniem nabadzīgāko irāņu, kuru dzīves līmeni dramatiski ietekmējusi valsts ekonomikas lejupslīde.

Tajā pašā laikā subsīdijas enerģētikas sektoram Irānas budžetā rada pamatīgu robu. Kā liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati, šīm nolūkam Irāna 2018.gadā atvēlējusi 69 miljardus dolāru.

Irānas ekonomiku un budžetu negatīvi ietekmējušas arī ASV sankcijas, ņemot vērā apstākli, ka Irāna ir ļoti atkarīga no naftas nozares ieņēmumiem.

Irānas naftas eksports šobrīd ir samazinājies līdz aptuveni 250 000 barelu dienā, salīdzinot ar 2,5 miljoniem barelu dienā 2018.gada aprīlī.

Kādā stāvoklī ir Irānas ekonomika?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Irānas ekonomika šogad samazināsies par 9,5%, bet inflācija valstī sasniegs 36%.

Pieaugošās cenas ir samazinājušas iedzīvotāju rīcībā esošos naudas līdzekļus un izraisījušas vairāku pirmās nepieciešamības preču deficītu.

Eiropas valstis, kas bija parakstījušas Irānas vienošanos - Lielbritānija, Francija un Vācija – ir centušās to saglabāt, tomēr tām pagaidām nav izdevies izstrādāt mehānismu, kas nodrošinātu, ka šo valstu uzņēmumi netiek pakļauti ASV soda sankcijām par tirgošanos ar Irānu.

Tikmēr Irānas iedzīvotāju cerības, ka 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās stiprinās valsts ekonomiku un radīs jaunas darba vietas, varētu būt pilnībā zudušas.

Par ko sūdzas protestētāji? 

Protestu centrā ir ekonomiskā krīze, iedzīvotājiem savas dusmas “izgāžot” ar veikalu un banku ēku aizdedzināšanas starpniecību. Tomēr jaunākie protesti iezīmē arī dziļāku neapmierinātību ar valdību un valsti kopumā. Protestētāji ir skeptiski, ka jaunie pasākumi spēs reāli palīdzēt nabadzīgajiem vai vidusšķirai. 

Paralēli neapmierinātībai ar degvielas cenu kāpumu irānieši arī pauž sašutumu par dārgi izmaksājošo valsts drošības un ārpolitiku. Daži protestētāji pat tiešā veidā vēršas pret pašu režīmu, izkliedzot pret Irānas augstāko līderi ajatollu Ali Hamenei.  

Kā reaģēja valdība? 

Valdība reaģēja ātri un ar spēku. Varas iestādes slēdza piekļuvi sociālajiem tīkliem un internetam, bet ielās lielā skaitā izgāja drošības spēku pārstāvji.

Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" lēš, ka dzīvību zaudējuši vismaz simts cilvēki, bet vēl vairāki simti cilvēku tika arestēti. 

Ajatolla Hamenei, kurš atbalstīja degvielas cenu pieaugumu, jau no pašā protestu sākumā brīdināja protestētājus par sekām. Tikmēr Irānas Ārlietu ministrija norādīja, ka protestus sarīkojuši ASV atbalstīti sabotieri. 

Kas notika iepriekšējos Irānas iedzīvotāju protestos? 

Iepriekšējo reizi Irānas iedzīvotāji masveidā izgāja ielās 2017.gadā, lai paustu neapmierinātību pret ekonomisko nedrošību. Šie protesti pārauga prasībā vairāk iesaistīt opozīciju svarīgu valsts lēmumu pieņemšanā.  

2017.gada protesta akcijas bija lielākais izaicinājums Irānas valstībai kopš 2009.gada tā dēvētās zaļās kustības, ko izraisīja aizdomas par krāpšanos ar toreizējā Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada pārvēlēšanu amatā. 

Arī toreiz Irānas varas iestādes reaģēja ātri un ar spēku, atslēdzot internetu, nogalinot desmitiem cilvēku un vairākus simtus aizturot.