Prokuratūra nesaskata Zolitūdes traģēdijas lietas neattaisnotu novilcināšanu (7)

Šodien aprit seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus. Tiesneses Dzintras Zemitānes darbnespējas dēļ kopš septembra vidus nav notikušas ieplānotās Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdes, taču tagad nākamā tiesas sēde paredzēta 26.novembrī.

Viens no apsūdzību uzturošajiem prokuroriem Agris Skradailis aģentūrai LETA teica, ka valsts apsūdzības vērtējumā tiesvedības process virzās uz priekšu tik raiti, cik vien tas ir bijis iespējams.

Prokuratūras ieskatā izprotama ir cietušo, procesā iesaistīto personu, kā arī visas sabiedrības vēlme pēc iespējas ātrāk sagaidīt pirmās instances tiesas spriedumu, tomēr vienlaikus tiesas procesa gaitā ir jārēķinās arī ar dažādiem objektīviem šķēršļiem, kas var kavēt lietas virzību.

Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tajā pašā laikā saprātīgais termiņš ir nepārprotami saistīts ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, kā arī procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu, skaidroja Skradailis.

Valsts apsūdzība nesaskata apstākļus, kas liecinātu par neattaisnotas novilcināšanas pazīmēm. "Uzskatām, ka tiesas organizētā krimināllietas iztiesāšana jau no pirmās tiesas sēdes ir virzīta, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu," norādīja prokurors.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban nav pamata uzskatīt, ka 26.novembrī paredzētā tiesas sēde varētu nenotikt. Gadījumā, ja līdz 26.novembrim sasirgusī tiesnese tiks aizstāta ar rezerves tiesnesi, lietas iztiesāšana turpināsies un tiks pabeigta jaunā tiesas sastāvā.

Šādā gadījumā lietas virzība būs atkarīga no katra tiesneša neplānotas prombūtnes. Ņemot vērā to, ka lietas pabeigšanas termiņš ir saistīts ne tikai ar tās apjomu, juridisko sarežģītību, iesaistīto personu attieksmi un citiem objektīviem apstākļiem, neesot iespējams prognozēt konkrētu lietas pabeigšanas laiku. Raugoties optimistiski, tiesas sastāvs pieļauj, ka lietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.

Apsūdzētā ēkas būvinženieris Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA teica, ka, viņaprāt, tiesas process no tiesas puses organizēts samērā raiti, lai gan ir bijuši vairāki faktori, kas kavējuši ātrāku lietas izskatīšanu.

Zvejsalnieks uzskaitīja, ka, pirmkārt, aizstāvjiem bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, lai iepazītos ar daudziem dokumentiem, kurus iepriekš prokuratūra nebija pievienojusi lietai. Otrkārt, tiesas procesā bijis liels daudzums liecinieku, kurus prokuratūra lūgusi nopratināt, lai gan Zvejsalnieka ieskatā nav bijis lietderīgi pratināt katru veikala pārdevēju un krāvēju, jo tie snieguši vienveidīgas liecības. Treškārt, prokurori grozīja apsūdzību, kas nozīmēja, ka atkal jānopratina atsevišķi liecinieki.

"Nu un tagad tiesneses saslimšana. Manuprāt, tiesa no savas puses organizējusi tiesas procesu tik raiti, cik to varēja izdarīt. Procesa dalībnieki disciplinēti tika turēti, nebija vaļības," uzsvēra Zvejsalnieks.

Jau ziņots, ka jūnijā prokuroratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākajai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

Tikmēr Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība "Zolitūde 21.11." uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, tāpēc, protestējot pret ilgo iztiesāšanas procesu, biedrība šogad nerīkos Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumus.

Vienlaikus biedrības pārstāvji šodien plkst.17.30 pulcēsies traģēdijas norises vietā. Pēc biedrības pārstāves Regīnas Ločmeles-Luņovas teiktā, līdzi, visticamāk, tiks ņemti arī plakāti, kuri tika izmantoti, protestējot pie Administratīvās apgabaltiesas nama šī gada oktobrī.