Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā pieauguši par 11,5%

Statistikas pārvaldē informēja, ka tostarp izdevumi slimības un veselības aprūpei pagājušajā gadā pieauga par 20,2% un veidoja 1,198 miljardus eiro, izdevumi atbalstam ģimenei un bērniem palielinājās par 9,8% un sasniedz 472,7 miljonus eiro, bet izdevumi bezdarbnieku atbalsta pasākumiem palielinājās par 9,7%, sasniedzot 193,3 miljonus eiro.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2018.gadā lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpē. Izdevumi stacionārajai veselības aprūpei pērn pieauga par 36,3%, sasniedzot 363 miljonus eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstiem pieauga par 9,8%, sasniedzot 165,1 miljonu eiro, ko ietekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums bija ģimeņu un bērnu atbalstam. No 2018.gada 1.marta tika ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu un kopējie izdevumi pabalstam pieauga par 39,8% - 2017.gadā tie bija 77,9 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 108,8 miljoni eiro. Papildus izdevumu pieaugumu ģimeņu un bērnu atbalstam ietekmēja arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēra pieaugums - kopējie izdevumi uzturlīdzekļu izmaksai pieauga par 20,4%, sasniedzot 49,6 miljonus eiro.

Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pagājušajā gadā pieauga par 6,3%, sasniedzot 119,9 miljonus eiro, ko ietekmēja vidējā izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmēra kāpums, savukārt izdevumi atlaišanas pabalstam pieauga par 35,8%, sasniedzot 39 miljonus eiro.

Sociālās aizsardzības izdevumi 2018.gadā veidoja 15,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gadā (14,9%).

Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2017.gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 16% no IKP, bet Lietuvā - 15,1% no IKP.

Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004.gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.