Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Vai pasaulē būs par vienu valsti vairāk? (4)

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Papua-Jaungvinejā ietilpstošajā Bugenvila salu grupā sestdien sākas neatkarības referendums, un ja var ticēt aptauju rezultātiem, pasaulē drīzumā varētu būt par vienu valsti vairāk, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Bugenvila ir lielākā no Ziemeļu Zālamana salām. Bugenvilā ietilpst arī Buka sala, kā arī vairākas mazākas salas.

Salu līdzšinējā vēsturē ir koloniālie periodi, vairāki neatkarības mēģinājumi, deviņus gadus ilgs karš, kā arī pakāpenisks miera process.

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Aptuveni 207 000 balstiesīgo Bugenvilas iedzīvotāju dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos vienu no diviem variantiem – lielāku autonomiju vai pilnīgu neatkarību no Papua-Jaungvinejas.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu un un vēlētāju aptaujām, aptuveni trīs ceturtdaļas vēlētāju referendumā varētu izvēlēties pilnīgu neatkarību.

Tomēr šis referendums būs tikai pirmais solis ceļā uz Bugevilas neatkarību.

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Kāpēc neatkarība?

Bugenvila ir nosaukta 18.gadsimta franču jūras braucēja Luija Antuāna de Bugenvila vārdā. 1768.gadā viņš kļuva par pirmo eiropieti, kas šeit ieradies.

19.gadsimta beigās Bugenvila tika iekļauta Vācijas Jaungvinejas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā kontroli pār Bugenvilu ieguva Austrālija, kas to saglabāja līdz pat 1975.gadam, atskaitot vien Japānas īstenotu okupāciju Otrā pasaules kara laikā.

Kad Papua-Jaungvineja 1975.gadā ieguva neatkarību, Bugenvila kļuva par tās provinci, un šīs izmaiņas netika uzņemtas ar lielu entuziasmu. 

Tieši otrādi - neilgi pirms Papua-Jaungvineja valsts izveidošanas Bugenvila pat mēģināja neatkarību pasludināt pati, paziņojot par Ziemeļu Zālamana salu Republikas izveidošanu. Tomēr šos neatkarības centienus noignorēja gan Austrālija, gan Papua-Jaungvineja. 

Bugenvilas neatkarības noskaņojums no jauna uzvirmoja 1988.gadā, kad sākas separātisma karš, kurš ilga deviņus gadus. 

Aplēses liecina, ka šajā karā gāja bojā 4000 līdz 20 000 cilvēku jeb 3-13% no kopējā Bugenvilas iedzīvotāju skaita karadarbības sākumā. 

Asinsizliešana tika izbeigta 1997.gadā, kad ar starptautisko vidutāju starpniecību tika noslēgta Bugenvilas miera vienošanās. Savukārt 2005.gadā tika izveidota Bugenvilas autonomā valdība, bet Bugenvilai tika apsolītas tiesības nākotnē sarīkot neatkarības referendumu. 

Kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji? 

Referendumā Bugenvilas iedzīvotājiem būs jāizvēlas starp lielāku autonomiju Papua-Jaungvinejas sastāvā vai pilnīgu neatkarību. 

Balsošana referendumā notiks laika periodā no 23.novembra līdz 7.decembrim. Savukārt galīgie rezultāti tiks publiskoti kaut kad decembrī. 

Lai arī tiek prognozēts, ka Bugenvilas iedzīvotāji izvēlēsies pilnīgu neatkarību, pastāv trīs iespējamie varianti. 

Pirmais - cilvēki nobalso par lielāku autonomiju, tādējādi noraidot neatkarību. Šādā gadījumā Bugenvila paliek Papua-Jaungvinejas sastāvā un nākotnes attiecību detaļas tiek izstrādātas nākotnē. 

Otrais - cilvēki nobalso par neatkarību un Papua-Jaungvineja atzīst šo referendumu. Tiek aizsākts process, kura gaitā Bugenvila kļūst par neatkarīgu valsti. 

Trešais - iedzīvotāji nobalso par neatkarību, bet Papua-Jaungvineja šo referendumu neatzīst. Šāds variants var izraisīt politisko krīzi un novest pie jauna vardarbības viļņa. 

Ko saka Papua-Jaungvineja? 

Papua-Jaungvinejas amatpersonas ir paziņojušas, ka tās vēlētos, lai Bugenvila paliek tās sastāvā. Tomēr par tālāko rīcību tikšot lemts kopā ar Bugenvilas valdību pēc rezultātu paziņošanas. 

Papua-Jaungvineja bažījas, ka Bugenvilas gadījums var radīt precedentu – ja Bugenvila iegūst neatkarību, tad līdzīgus centienus uz lielāku pašnoteikšanos varētu sākt izrādīt arī citas Papua-Jaungvinejas provinces, kuru ir vairāk nekā 20.

Vai Bugenvila ir gatava neatkarībai? 

Ja Bugenvila pasludinās neatkarību, tā būs viena no mazākajām valstīm gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. 

Bugenvila ir bagāta ar dabas resursiem, it īpaši varu, kas tur tiek iegūts kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Tomēr derīgo izrakteņu ieguves infrastruktūru nopietni sabojāja deviņus gadus ilgusī karadarbība. 

Kā liecina Austrālijas domnīcas “Lowy Institute” aplēses, Bugenvilas pilnīga pašpietiekmība būs iespējama vien pēc vairākiem gadiem.  

Šobrīd Bugenvila pati spētu iegūt vien 56% no ieņēmumiem, kas būtu nepieciešami valsts funkcionēšanas nodrošināšanai. 

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu