ES ekonomika un Latvija: vai esam krīzes priekšā? (23)

Vienlaikus norisinās aktīvas diskusijas par Eiropas Komisijas jauno sastāvu. Pirmdien 18. novembrī kļuva zināms, ka Urzulas Fon Der Leienas komisāri ir izturējuši Eiropas Parlamenta noklausīšanās procedūru. Tagad novembra beigās Parlamenta deputātiem ir jābalso par Komisijas pilnvaru apstiprināšanu.

Raidījumā mēģinājām noskaidrot ko tad īsti Latvijai un Eiropai kopumā nozīmē panāktā vienošanās par 2020. gada budžetu? Ko mēs varētu sagaidīt no ES daudzgadu budžeta, kurš pašlaik ir apspriešanas stadijā? Kāda ir pašreizējā ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā kopumā? Vai Latvija un ES ir sagatavota jaunai iespējamai ekonomiskajai krīzei? Visbeidzot, vai varam novērot kādu saistību starp topošo Eiropas komisiju un pašreizējo ekonomisko situāciju Eiropā?

Gūt ieskatu dažos no diskusijas domu graudiem iespējams raksta turpinājumā. Tomēr diskusijas pilno ierakstu iespējams vērot raksta sākumā.

Kāda ir pašreizējā situācija Eiropas Savienības ekonomikā?

Pētnieks Aldis Austers norāda, ka Eiropas Savienības uz eksportu balstītā izaugsme sastopas ar nopietnām problēmām.

«Šobrīd jūk un brūk pasaules tirdzniecības sistēma un tas sāpīgi atsaucas uz eirozonas ekonomiku.

Šeit ir jautājums par to, kā izmantot finanšu instrumentus (fiskālos un citus), lai stiprinātu tās iekšējo izaugsmi. Principā, te ir jautājums par eirozonas sakārtošanu un tās attīstības problēmu atrisināšanu,» saka Austers.

Iemesls, kāpēc norisinās šī brukšana ir Donalda Trampa īstenotā protekcionisma politika un vēlme iet prom no daudzpusīgas tirdzniecības sistēmas, kura ir balstīta Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumos uz divpusēju sistēmu, kurā dominētu divpusējas attiecības. Tomēr problēmas ir arī vairāk strukturālas. Austers norāda, ka pagaidām pasaulē varam novērot dīzeļekonomikas galu. Respektīvi, pasaules attīstītā daļa vēlas atteikties no dīzeļa dzinējiem. «Tas rada nozīmīgas problēmas autoindustrijai. Īpaši šajā kontekstā jāizceļ Vāciju, kuras autoindustrija vēl arvien lielā mērā ir balstīta tieši uz dīzeļdzinēju tehnoloģiju. Ja Vācija nepārkārtosies un neatradīs citas automobiļu ražošanas tehnoloģijas (piemēram, elektrību vai ko citu), varam sagaidīt šīs industrijas buksēšanu,» saka Austers.

Vēl mums būtu nepieciešams rēķināties arī ar klimata pārmaiņām un to radīto ietekmi ekonomiku.

«Jau tagad Eiropas Komisijā ir nozīmēts īpašs klimata jautājumu viceprezidents. Tas nozīmē, ka arī nākamajā ES budžeta perspektīvā šim virzienam, visticamāk, ka tiks veltīts arī ievērojami vairāk finansējuma. Tikai jautājums no kurienes šo naudu paņems? Šobrīd dalībvalstis nav gatavas maksāt vairāk un ir jautājums, kam tiks līdzekļi noņemti?» pauž Austers.

Līdzīgu viedokli pauž arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. «Eiropas Savienību ietekmē pagaidām novērojamā globālās ekonomikas bremzēšanās. Mēs redzam, ka IKP prognozes ir pesimistiskākas gan eirozonas valstīm, gan arī Lielbritānijai (lielākajai valstij, kura neatrodas eirozonā).

Šobrīd notiek arī reģiona lielāko ekonomiku (piemēram, Vācijas) bremzēšanās.

Jāsaprot, ka Vācijas ekonomika ļoti ietekmē arī apkārtējās valstis (tai skaitā Latvijas ekonomikas izaugsmi). Mums ir nopietnas bažas, ka Vācijas ekonomika varētu nonākt tā saucamajā tehniskajā recesijā,» saka Lukaševica. Turklāt, ES par labu nenāk arī pašreizējie notikumi pasaulē. Pie tam var pieskaitīt gan «Brexit» nenoteiktību, gan ASV tirdzniecības karus. Situācija nav vienkārša un ir jāsaprot, ka ekonomiskais cikls šobrīd ir lejupslīdes fāzē, pauž parlamentārā sekretāre

Vai jaunajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā Latvija varētu iegūt jūtamus ieguvumus?

Runājot par vēl pagaidām topošo Eiropas Savienības budžetu 7 gadiem, Inese Allika apgalvo, ka vajadzētu pievērst uzmanību Eiropas Savienības finansēšanas modeļa izmaiņām. Viņasprāt, pašreizējie struktūrfondi saglabāsies, taču tie nebūs tādi paši kā līdz šim. «Mums būtu jāorientējās uz šo jauno pieeju un jāsaprot, ka būs vairāk jākonkurē ar citu valstu uzņēmējiem un pētniecības iestādēm [...]. Mūsu iespējas piesaistīt finansējumu nav vairs atkarīgs tikai no tā, ka kāds mums pa pastu atsūtīs koferīti ar konkrētu naudas summu, bet gan no tā, kā mēs visi iesaistīsimies,» saka Allika.

Austers gan ir skeptiskāks. «Iepriekšējā pieredze īpaši iepriecinoša nav. Ja skatās uz to, kā ir gājis mūsu uzņēmējiem ar finansējuma apguvi, kuru jau šobrīd piedāvā dažādu aizdevumu/aizņēmumu formā no Eiropas Inovācijas fonda, tad būtu daudz jāmācās,» saka pētnieks.

«Šādā kontekstā ir ārkārtīgi svarīga uzņēmēju spēja sadarboties, jo atsevišķs uzņēmums (zemnieku saimniecība vai rūpnieciski ražojošs) droši vien, ka nevarēs būt sekmīgs.

Tas nozīmē, ka ir jākonsolidējas un jāveido vai nu asociācijas, vai korporācijas formas, lai ES konkursos varētu būt sekmīgāki,» pauž Austers.

Runājot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda, ka Eiropas Komisijas pašreizējais piedāvājums paredz to pieaugumu. «Mēs joprojām gribētu redzēt to lielāku, lai pietuvinātos Eiropas Savienības vidējam rādītājam, bet ir pozitīvs signāls, ka pieaugums būs. Turpinās sarunas par to, cik tas būs liels un kur mēs varēsim vienoties, lai tas mūsu lauksaimniekiem būtu kaut cik pieņemami,» norāda parlamentārā sekretāre.

Vai pasaulē varētu sākties jauna ekonomiskā krīze?

Inese Allika apgalvo, ka ekonomiskā attīstība jebkurā gadījumā ir cikliska un tajā ir gan kāpuma, gan arī krituma posmi. Globālās ekonomikas attīstībā augstākais punkts bija 2018. gads, bet 2019. gads jau ir globālās palēnināšanās laiks. Tomēr tajā pašā laikā izaugsme nekur nav pazudusi un viņasprāt cilvēkiem baidīties nevajadzētu.

Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka ekonomika var arī nesabrukt, bet arī vienkārši palēnināties.

Aldis Austers piekrīt tam, ka visnotaļ ir novērojama pasaules ekonomikas palēnināšanās. Viņš arī norāda, ka visticamāk tuvākajos gados izaugsmes tempi nekāps un saglabāsies ļoti zemā līmenī. «Problēmas pasaules ekonomikā mudina atlikt investīciju lēmumus. Tāpat, par spīti pieaugošajiem ienākumiem, lielākā daļa cilvēku eirozonā turpina veidot uzkrājumus. Viņi netērē. Tas, savukārt, liecina par bažām. Tas kopumā ietekmē patēriņa kritumu, kas neveicina ekonomikas attīstību,» saka Austers.

Pētnieks arī vēlreiz uzsver problēmas pasaules tirdzniecības sistēmā un saka, ka tās sabrukšana ir nu jau kļuvis par reālu iespējamu scenāriju. Tāpat ir daudzi citi faktori, kuri pasaules ekonomiku potenciāli var iedzīt stagnācijā vai pat recesijā. «Tas protams ir hipotētiski, bet šādus riskus būtu jāpatur prātā,» pauž Austers.

Vai Eiropas Savienība ir gatava iespējamajai krīzei?

Austers norāda, ka savā ziņā Eiropas Savienība gatava ir.

«Eiropas Centrālā banka (ECB) jau šobrīd ir sākusi monetāro stimulēšanu, lai palīdzētu eirozonas ekonomikām tikt galā ar negatīvām sekām, kuras rada tirdzniecības problēmas.

Tomēr šeit ir jautājums par to, cik tālu ECB ar šādu politiku var iet. Man šķiet, ka tā jau šobrīd ir izsmēlusi lielāko daļu sava arsenāla. Tai gan vēl ir iespējams radīt jaunas naudas stimulu – iedzīvotājiem tiek piedāvāts saņemt mazliet vairāk naudas uz saviem bankas kontiem, nekā šobrīd to piedāvā bankas. Principā, var pacelt depozīta likmes, lai cilvēki vairāk noguldītu naudu bankās un aizņēmumi būtu tikpat lēti, kā šobrīd,» pauž Austers. Tomēr šeit varētu būt daudzi politiskie apsvērumi un pret to varētu iestāties Vācijas valdība. Šeit ir jautājums par to, vai ES varētu dot vienotu fiskālu atbildi ekonomikas radītajiem izaicinājumiem.

Savukārt, Allika apgalvo, ka Eiropas līmenī liela uzmanība tiek pievērsta investīciju stimulēšanai. Domājot par gaidāmajiem ilgtermiņa izaicinājumiem, šai sfērai tiek paredzēts novirzīt lielākus līdzekļus, nekā, piemēram, klimata jautājumiem.

Vai jaunai krīzei ir gatava Latvija?

Allika uzsver, ka salīdzinot ar 2008. gadu, Latvijas un eirozonas ekonomikās vairs nav tādu nelīdzsvarotību. Ir arī izveidots vienots uzraudzības mehānisms un speciāli krīzes, kā arī palīdzības mehānismi (runājot par eirozonu, kurā ietilpst arī Latvija). Tomēr viņa norāda, ka nedrīkstam gulēt uz lauriem. «Šobrīd notiek diskusijas gan par Nacionālās attīstības plānu un virkni citiem stratēģiskiem dokumentiem un prioritātēm,» saka ekonomiste. Latvijai ir steigšus par tiem jādiskutē un jālemj, lai brīdī, kad uz skatuves parādās Eiropas palīdzība, mums būtu skaidrs kādiem projektiem un jomām mēs tos gribam izlietot. Šeit ir nepieciešama skaidrība un tagad ir pēdējais brīdis to darīt, apgalvo Allika.

Šajā jautājumā Austers piekrīt Allikas teiktajam un uzsver, ka mums nevajadzētu iet tik smagi, kā toreiz. «Visticamāk, ka izaugsme Latvijā turpināsies. Tā būs zemā līmenī, taču turpināsies,» pauž pētnieks. Latvija krīzes laikā vismaz pāris gadus turpinās saņemt Eiropas fondu finansējumu, kas lielā mērā nosaka investīciju tempu mūsu ekonomikā.

Austers arī norāda uz vēl kādu būtisku aspektu. Eiropas Komisija nesen ir nākusi klajā ar ziņojumu, ka pasaules ekonomikas palēnināšanās jūtami ietekmēs arī Centrāleiropas valstis. Tas agrāk nebija noticis, bet pēdējos gados ir novērojama šo valstu pieaugošā sasaiste ar Vācijas ekonomiku. Līdz ar to, problēmas vācu automobiļu industrijā atsauksies arī uz šīm valstīm. Savukārt, notikumus tajās mēs izjutīsim arī mēs. «Tomēr es nedomāju, ka tas mūsu valsti varētu iedzīt recesijā. Es ceru, ka šis fiskālais stimulēšanas mehānisms tiks iedarbināts arī eirozonā un Vācija darīs to, ko no tās gaida pārējās eirozonas valstis. Tikko Vācija sāks arvien vairāk stimulēt savu ekonomiku, arī mēs izjutīsim iespaidu šeit,» saka Austers.

Vai var būt nepieciešams atkal aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda?

Abi eksperti šādu scenāriju kategoriski noraida. Austers norāda, ka Latvijā vairs nav lielu banku, kurām būtu sistēmiskas nozīmes.

Ja būtu problēmas ar esošajām bankām, tad mums šobrīd būtu iespējams saņemt palīdzību no Eiropas Centrālās bankas un tās stabilizācijas mehānismiem.

Tāpat mums nav arī burbulis nekustamo īpašumu sektorā un liels valsts parāds. «Tas varbūt nav labi no izaugsmes veicināšanas viedokļa (neveidojas jauni kapitālieguldījumi), bet no finanšu stabilitātes viedokļa Latvija ir ļoti labā situācijā – daudz labākā, nekā tā bija 2008. gadā un daudz labākā, nekā šobrīd atrodas daža laba vecā Eiropas ekonomika,» pauž pētnieks.