Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

FM: Valsts budžeta deficīta palielināšana pārkāptu fiskālo disciplīnu un ES noteikumus

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka / LETA

Palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

Tomēr FM uzsver, ka, izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. 

Ministrija brīdina, ka pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu. Tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES.

"Saskaņā ar Eiropas Komisijas 20.novembrī publicēto atzinumu par 2020.gada budžetu, Latvija jau pašlaik nedaudz pārsniedz 2020.gada pieļaujamo deficītu. Tā kā pārsniegums ir neliels, Eiropas Komisija nākamā gada budžeta projektu ir novērtējusi kā pamatā atbilstošu ES noteikumiem," norādīja FM.

Ministrija atgādina, ka Latvijā 2013.gadā tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, un līdz šim tajā noteiktais nav pārkāpts. 

"Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinējā fiskāli atbildīgā kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro," norāda FM.

Ņemot vērā minēto, FM neatbalsta lēmumus, kas palielinātu 2020.gada vispārējās valdības budžeta deficītu, un uzskata, ka šāds lēmums nodokļu maksātājiem var dārgi izmaksāt. Tas arī sabojāšot Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt. 

FM aicina politikas veidotājus "ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem".

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.

Svarīgākais
Uz augšu