/nginx/o/2019/11/20/12752974t1ha611.jpg)
Latvijā pēdējo nedēļu laikā pamatīgi pieaugušas bažas, ka valstij tomēr neizdosies izvairīties no nokļūšanas tā dēvētajā naudas atmazgātāju valstu „pelēkajā sarakstā”, par to liek domāt nesenā Islandes iekļaušana šajā sarakstā, turklāt situācija Islandē tiek vērtēta pat salīdzinoši krietni labāka nekā Latvijā, sestdienas vakarā vēsta „TV3 Ziņas”.
Eksperti lēš, ka šādam pavērsienam būtu visai slikts iespaids uz valsts ekonomiku. Faktiski tas nozīmētu IKP kritumu par 7-8% pāris gadu laikā un neizbēgamu stagnāciju.
Kopš ABLV Bankas nonākšanas naudas atmazgāšanas skandāla epicentrā Latvijai rūpīgi seko divas organizācijas: decembrī gaidāms Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējums pa progresu likumdošanas sakārtošanā, bet būtiskākais lēmums būs 17.februārī, kad Pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenā struktūra FATF lems, vai Latviju iekļaut to valstu pelēkajā sarakstā, kas liecina par nopietnām problēmām ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Pēc „TV3 Ziņu” vēstītā, kā auksta duša Latvijas delegācijai bija ziņa par Islandes iekļaušanu šajā sarakstā, jo līdz šim tika uzskatīts, ka šī valsts mums ir tālu priekšā [finanšu jomas sakārtošanā]. Kopā ar no ASV saņemtajiem signāliem strauji izplatījās bažas, ka par spīti progresam lēmums februārī būs Latvijai negatīvs.
Finanšu ministrs Jānis Reirs gan norāda, ka ir jābūt piesardzīgiem, taču ne pesimistiem. Viņš uzsver, ka progress gada laikā ir liels, taču ir jautājums, vai ASV bāzētās organizācijas FATF ekspertiem ar to pietiks, lai dotu pozitīvu vērtējumu.
Latvijā, caur kuru ne tik sen notika 1% no visām ASV dolāru transakcijām, pašlaik visi darījumi norisinās eiro. Ja kādreiz puse no banku klientiem bija nerezidenti, tad tagad ap 10%. Jānis Reirs atzīst, ka ir pat situācijas, kad vēstniecību darbiniekiem neatver kontus, un arī uzņēmumiem ar legālu biznesu uz trešajām valstīm ir krietni jānopūlas, lai atvērtu kontu Latvijā, nemaz nerunājot par kaut kādiem maksājumiem.
Latvijā joprojām nav nevienas skaļas tiesas prāvas ar notiesājošu spriedumu naudas atmazgāšanas lietā. Saistībā ar ABLV Banku izmeklēšana turpinās, turklāt ASV amatpersonas neoficiālās sarunās joprojām neslēpj neapmierinātību par to, ka bijušais banku uzraugs ļāva ABLV Bankai pašlikvidēties.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka Latvijai nav „plāna B” gadījumam, ja mēs tiekam iekļauti naudas atmazgātāju valstu pelēkajā sarakstā, kur šobrīd atrodas tikai 12 valstis, piemēram, Jemena, Zimbabve, Sīrija, Pakistāna un citas. Tomēr nav šaubu, ka Latvijas ekonomika no šāda lēmuma ciestu.
„Ir izskanējuši 7-8% IKP samazinājums 4 līdz 5 gadu laikā, kas ir ļoti būtiski”, „TV3 Ziņām” norāda Reirs. Latvijai tā praktiski būtu stagnācija.
Tieši bažas par gaidāmo lēmumu ir viens no iemesliem, kādēļ premjers Krišjānis Kariņš kategoriski atsakās runāt par budžeta deficīta palielināšanu, lai risinātu mediķu algu jautājumu. Latvijai svarīgo lēmumu FATF paredzējusi publiskot 17.februārī.