Vai būtu nepieciešams dekriminalizēt ārstu kļūdas? (26)

Savulaik tika vēstīts, ka lielu rezonansi mikroblogošanas vietnē "Twitter" izsaukuši dzejnieces Ilzes Spergas veiktie ieraksti - Rēzeknes slimnīcas ārsts Georgijs Tihonovs atteicies slimnīcā uzņemt Spergas māti, pacienti ar acīmredzamām insulta pazīmēm, vēsta Panorāma. Vēlāk pacientei Daugavpils slimnīcā citi mediķi konstatējuši insultu.

Vēstules autori aicina grozīt Krimināllikuma 138. pantu, saglabājot ārstniecības personu kriminālatbildību vien gadījumos, kad tiks konstatēts, ka pacienta nāve vai citas smagas sekas iestājušās tādēļ, ka ārstniecības personas “tīši nepildīja” pienākumus vai pildīja tos “tīši nolaidīgi”.

Pamatojot šo ierosinājumu, vēstules autori uzsver, ka svarīgākais ir nevis sodīt par kļūdām, bet mācīties no tām. To ievērojot, ir piedāvāts izslēgt iespēju saukt pie kriminālatbildības ārstniecības personu, ja pacienta nāvi vai citas Krimināllikuma 138. pantā minētās sekas izraisījusi ārstniecības personas nevērīga vai pašpaļāvīga attieksme pret viņai uzlikto pienākumu pildīšanu, norāda Judins savā ierakstā.

Vēstules autori arī neslēpj, ka ierosināto grozījumu mērķis ir “mazināt nevajadzīgu spriedzi ārstu darbā”, ka “ārsts nevar strādāt kvalitatīvi pacienta interesēs, ja par katru iespējamo kļūdu kā Dāmokla zobens draud Krimināllikuma 138. pants”. Tomēr, saistībā ar pausto, ir svarīgi ievērot, ka kriminālatbildība ir paredzēta nevis par “katru iespējamo kļūdu”, bet par profesionālo pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pildīšanu, un cena ikvienai tādai “kļūdai” ir cilvēka dzīvība vai veselība.

Krimināllikuma 138. pantā ir paredzēta ārstniecības personu atbildība par profesionālo pienākumu nepildīšanu vai to nolaidīgu pildīšanu, ja tā rezultātā ir iestājušās smagas sekas – pacienta nāve, smags vai vidēja smaguma miesas bojājums, kā arī pacienta inficēšanās ar HIV, B vai C hepatīta vīrusu.

Judins savā ierakstā norāda - kaut gan mediji regulāri informē par smagiem pārkāpumiem ārstniecības jomā, ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgas pildīšanas pierādīšana ir sarežģīta un par šo noziedzīgu nodarījumu notiesāto personu skaits nav liels – parasti ne vairāk kā 2-3 cilvēki gadā, bet 2019. gadā tādu nav vispār.

Atbildība, kas ir paredzēta Krimināllikuma 138. pantā nav saistīta ar Ārstu biedrības izcelto progresīvu novatorismu medicīnā, nepieciešamību veidot ārstniecības kultūru, izvērtēt kļūdas un mācīties, lai spētu no tādām izvairīties nākotnē. Arī šobrīd nekas neliedz izvērtēt situācijas un izdarīt attiecīgus secinājumus, lai nākotnē līdzīgas nelaimes nevarētu notikt. Ārstu biedrības vēstulē ir skaidri nomanāma vēlme, runājot par “ārstu kļūdām”, par kurām tiešam ne vienmēr būtu jāsauc pie kriminālatbildības, panākt atbildības noņemšanu par klaji noziedzīgu nolaidību, kas nevar tikt tolerēta, raksta Judins.

Patlaban kriminālatbildība ir paredzēta par klaju ārstniecības personāla pienākumu nepildīšanu vai nolaidību gadījumos, kad tā radījusi smagas sekas. Tas, protams, neliedz iespēju diskutēt par Krimināllikuma 138. panta grozīšanu un ārstniecības personu atbrīvošanu no atbildības par paviršību un nolaidību. Tomēr, manuprāt, spēkā esošā Krimināllikuma 138. panta redakcija ir atbilstoša sabiedrības interesēm un ir nevis “nevajadzīga spriedze ārstu darbā”, bet preventīvs instruments, kurš, ja ne novērš pilnīgi, tad vismaz samazina nolaidību ārstniecības jomā un bezatbildīgu spēlēšanos ar pacientu dzīvībām.

Ko par šo jautājumu saka Tieslietu ministrija?

Tieslietu ministrijā portāls TVNET uzzināja, ka Tieslietu ministrija neatbalsta Krimināllikuma 138. panta "Ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana" dekriminalizāciju.

Ministrija skaidro, ka 2019. gadā 11. novembrī tika saņemta Veselības ministrijas vēstule par Veselības ministrijas sagatavotā likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" izskatīšanu Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā.

Vienlaikus lūdza skatīt Latvijas Ārstu biedrības viedokli,.

Tieslietu ministrija informē, ka 2019. gadā 20. novembrī likumprojekts tika izvērtēts darba grupā.

Darba grupa secināja, ka ar likumprojektu tiek piedāvāts izdarīt grozījumu Krimināllikuma138. panta pirmajā daļā, ietverot dispozīcijā vārdus "tīši", tādējādi “expressis versbis” uzsverot krimināltiesību teorijā nostiprināto skaidrojumu, ka Krimināllikuma 138. panta pirmajā daļā paredzētās darbības var tikt izdarītas tikai tīši.

Krimināltiesību teorijas jaunākajās publikācijās pausts viedoklis, ka salikta noziedzīga nodarījuma sastāvā vienīgais personas psihiskās attieksmes veids pret savu darbību vai bezdarbību ir nodoms, jo saskaņā ar Krimināllikuma 9. panta otro un trešo daļu persona ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, tādējādi tā ir apzināta gribas izpausme; savukārt pret sekām šādos saliktos sastāvos iespējama tikai neuzmanība, un kopumā tāds nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu.

Arī Krimināllikuma 138. panta jaunākajos komentāros norādīts, ka attiecībā pret profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu subjektīvā puse izpaužas nodoma formā, bet attiecībā uz sekām vaina var būt tikai neuzmanības formā, un ka kopumā noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši).

Vienlaikus darba grupa secināja, ka, neskatoties uz krimināltiesību teorijā nostiprinātajām atziņām, tiesu praksē Krimināllikuma 138. panta pirmajā daļā paredzētās darbības joprojām nereti tiek definētas kā izdarītas aiz neuzmanības.

Piemēram, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. aprīļa spriedumu kriminālprocesā ārsts notiesāts par savlaicīgas neiroķirurģiskas operācijas neveikšanu pacientam ar galvas traumu, kā rezultātā iestājās pacienta nāve.

Tiesa konstatējusi, ka persona pieļāva neuzmanību, pieļāva neattaisnotu vilcināšanos, nolaidīgi pildīja savus ārsta pienākumus un nelēma jautājumu par nekavējošu neatliekamu epidurālās hematomas operatīvu evakuāciju, pastāvot reālai iespējai veikt ķirurģisku iejaukšanos, nolūkā glābt personas dzīvību.

Tālāk tiesa arī norādījusi: "Pamatojoties uz Krimināllikuma 7. panta trešo daļu, 10. pantu, ārsts izdarīja mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības."

Ievērojot minēto, darba grupa secināja, ka jautājums nav viennozīmīgs un tam ir nepieciešama padziļinātāka izpēte.

Darba grupa vienojās, ka Ģenerālprokuratūra līdz janvārim veiks izpēti par līdzšinējām krimināllietām pēc Krimināllikuma 138. panta, lai darba grupai būtu iespējams pilnvērtīgi izvērtēt Krimināllikuma 138. panta redakciju un tajā nepieciešamos grozījumus. Pēc

Ģenerālprokuratūras izvērtējuma saņemšanas diskusijas par Krimināllikuma 138. pantu darba grupā tiks turpinātas, norāda Tieslietu ministrija.

Veselības ministrija pretējās domās

Veselības ministrija atbalsta Krimināllikuma 138.panta redakcijas precizēšanu, nosakot, ka atbildība iestājas tikai par ārstniecības personas profesionālo pienākumu tīšu nepildīšanu vai par tīši nolaidīgu to pildīšanu, portālam TVNET pavēstīja ministrijā.

Tādējādi kriminālatbildība tiek noteikta tikai par tīšu rīcību (darbību vai bezdarbību), bet skaidri tiek nodalīts, ka netīšas rīcības rezultātā (ārstniecības kļūdas gadījumā) nav piemērojama kriminālatbildība, skaidro ministrija.

Veselības ministrija norāda - uzsverams, ka Pasaules Veselības organizācija sekmē nostāju, ka ārstniecības kļūdu gadījumā ir jāattīsta racionāla cēloņu analīze un rīcība to novēršanai, līdz ar to tiek veidota sistēma, kad ārstniecības iestādes ievieš un uztur pacientu neidentificējošu iekšējo pacientu drošības ziņošanas–mācīšanās sistēmu, kas nodrošina informācijas vākšanu un analīzi par gadījumiem, kuru dēļ radies vai varēja rasties ar veselības aprūpi saistīts kaitējums pacientam (pacientu drošības gadījumiem), un risku mazināšanas pasākumus, lai samazinātu attiecīgu gadījumu atkārtošanās iespējas un nodrošinātu atgriezenisku saiti pacienta drošības jautājumos iesaistītajām ārstniecības personām.