Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Faktori, kas Baltijas valstīs visvairāk uztrauc mazos un vidējos uzņēmumus

Raksta foto
Foto: Pixabay

"Brexit" un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību, liecina "Luminor" veiktās aptaujas dati. 

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par "Brexit", Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem.

"Luminor" aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi - "Brexit", kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par "Brexit" satraucas Latvijā - katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka "Brexit" lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka "Brexit" viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā - 18%.

Kopumā Latvijas uzņēmēji gaidāmo 2020. gadu vērtē piesardzīgi, bet optimistiski - lielākā daļa (40%) prognozē stabili nemainīgus pārdošanas apjomus arī nākamgad. Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par gaidāmo "Brexit", nekā ASV - Ķīnas tirdzniecības karu, lai gan katrs trešais (30%) norāda, ka neviens no abiem notikumiem tos neietekmēs. 59% no Latvijas uzņēmējiem neplāno biznesa paplašināšanos, kā vienu no galvenajiem iemesliem (15%) minot to, ka jau šogad ir paplašinājuši savu uzņēmuma darbību. Kā galvenos kritērijus, kas stimulētu biznesa attīstību, Latvijas mazo vidēju uzņēmumu pārstāvji norāda stabilu ārējo vidi un kvalificētu darbaspēku.

Analizējot datus Baltijas mērogā, piektdaļa no Latvijas (23%) un Lietuvas (20%) respondentiem piekrīt, ka globālā ekonomika ietekmēs viņu uzņēmējdarbību. Ar optimistisku skatu Baltijas valstīs izceļas igauņu uzņēmēji. Gandrīz puse jeb 48% no aptaujātajiem Igaunijā uzskata, ka viņu uzņēmējdarbību neietekmēs Brexit vai Ķīnas - ASV tirdzniecības karš. Interesanti, ka 2% no aptaujātajiem uzņēmējiem katrā valstī domā, ka no šiem ilgajiem politiskajiem procesiem būs ieguvēji.

Starp tiem Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, kas atzina, ka viņu uzņēmējdarbībai kaitēs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kā visbiežāko iemeslu minēja to, ka valda neziņa, kādas būs "Brexit" sekas uz globālo ekonomiku.

Latvijā salīdzinoši mazāk (36%) uzņēmumi izjūt savu partneru vai klientu uzvedības maiņu, domājot par ārējās ekonomikas draudiem. Turpat puse no Lietuvas aptaujātajiem uzņēmumiem (48%) un trešdaļa Igaunijas aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu (36%) norādīja, ka viņi sajūt biznesa partneru un klientu uzvedības maiņu, kas kļūst piesardzīgāki, lasot ziņas par Vācijas, lielākās Eiropas ekonomikas, izaugsmes palēnināšanos un tuvojošos "Brexit".

"Šodienas uzņēmēji ir jau pieraduši dzīvot neziņā par globālās ekonomikas nākotni - šī atmosfēra ir kļuvusi tik dabiska, ka vairs neizraisa papildu stresu, kaut arī, plānojot nākamā gada finanšu rezultātus, uzņēmēji ņem vērā prognozes par ekonomikas palēnināšanos," norāda "Luminor" vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Aptauja atklāj, ka uzņēmēji ar optimismu raugās uz tuvāko nākotni - vairāk nekā 80% mazo un vidējo uzņēmumu Baltijas valstīs līdz 2020. gadam plāno palielināt pārdošanas apjomus vai saglabāt tos pašreizējā apmērā. Procentuāli lielākais vairums uzņēmēju, kuri paredz palielināt pārdošanas apjomus, vērojams starp Lietuvas uzņēmējiem (38%), Igaunijā (32%) un Latvijā (31%) tādu ir nedaudz mazāk. Igaunijā ir visvairāk uzņēmumu, kuri grasās apgrozījumu saglabāt līdzīgā līmenī (50%), kamēr Latvijā ir lielākā daļa pesimistiskāk noskaņoto Baltijas uzņēmēju, kas prognozē, ka nākamgad pārdošanas apgrozījums samazināsies (28%).

Interesants fakts: jautājot par iemesliem, kāpēc nākamgad netiek plānots paplašināt uzņēmējdarbību, lielākā daļa respondentu Baltijas valstīs pieminēja globālo nedrošību un citus iemeslus, bet tikai 7% norādīja, ka lēmums ir balstīs uz ierobežoto aizdevumu pieejamību.

Svarīgākais
Uz augšu