/nginx/o/2019/11/25/12764368t1hedb3.jpg)
Lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju neatbalsta parlamentā pārstāvēto partiju pērn parakstīto aizsardzības politikas līgumu, kas paredz izdevumus valsts aizsardzībai līdz 2030.gadam palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina aptauja, ko pēc ziņu aģentūras BNS pasūtījuma šomēnes veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Vilmorus".
30,3% aptaujāto sacījuši, ka tādai aizsardzības budžeta palielināšanai "pilnībā piekrīt" vai "drīzāk piekrīt", bet 55,2% - ka tai "pilnībā nepiekrīt" vai "drīzāk nepiekrīt". Vēl 14,5% atzinuši, ka viņiem šai jautājumā noteikta viedokļa nav.
Vienošanos par Lietuvas aizsardzības politiku tuvākajiem desmit gadiem, kas paredz minēto aizsardzības finansējuma palielināšanu, pērn septembrī parakstīja Zemnieku un zaļo savienības, Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu, Liberāļu kustības, Sociāldemokrātu darba partijas un Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības vadītāji, bet tai nepievienojās Sociāldemokrātu partija.
Prezidents Gitans Nausēda mudinājis šo vienošanos pildīt.
Šogad Lietuvas aizsardzības budžets pirmo reizi būs sasniedzis un nedaudz pārsniedzis NATO paredzēto standartu - 2% no IKP, proti, lēsts, ka šis finansējums būs 2,03% IKP.
Aptaujā, kas veikta no 8. līdz 16.novembrim, uzklausīts tūkstoš pilngadīgu Lietuvas iedzīvotāju viedoklis.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)