Fiskālās disciplīnas uzraugi iebilst pret rosinājumu palielināt budžeta deficītu

Padomē skaidroja, ka budžeta deficītu nevar atzīt par izdevumu finansēšanas avotu, jo Satversmes nozīmē papildus izdevumus drīkstētu segt, tikai palielinot budžeta ieņēmums vai samazinot citus izdevumus.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsvēra, ka papildus šim ierobežojumam budžeta deficītu 2020.gadam kāpināt nedrīkst, ņemot vērā valsts budžeta bilances būtisku pasliktināšanos, kas ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām un rada Eiropas Stabilitātes un Izaugsmes pakta pārkāpuma riskus.

"Sekas šādiem pārkāpumiem būtu prasības strauji samazināt budžeta izdevumus un deficītu, kā arī soda sankcijas no Eiropas Savienības struktūrām. Šīs sankcijas varētu atņemt Eiropas finansējumu nozarēm, kur Latvijas iemaksas ir vairākkārt zemākas nekā saņemtais atbalsts," piebilda Platais.

Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka budžets tika sagatavots, balstoties uz jūnijā izstrādātajām optimistiskām ekonomikas attīstības prognozēm, bet kopš tā brīža lielākā daļa prognožu ir pārskatītas ekonomikas attīstības vērtējumu samazinājuma virzienā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs 2020.gadā varētu būt pat par 1% mazāks, salīdzinot ar prognozēm jūnijā, kas varētu samazināt budžeta nodokļu ieņēmumus par aptuveni 100 miljoniem eiro.

"2020.gads Latvijas ekonomikai un valsts budžetam varētu būt sarežģīts - pieaug ārējā nenoteiktība, kļūst lēnāka ekonomikas izaugsme, nodokļu ieņēmumi ir zemāki, nekā gaidīts, tajā pašā laikā prasības kāpināt budžeta izdevumus pieaug. Arī starptautiskā ekonomiskā un politiskā vide kļūst arvien neskaidrāka: galvenie satraukuma cēloņi ir Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanos, iespējamie starptautiskās tirdzniecības kari, globāla ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, Itālijas budžeta problēmas," atzina padomē.

Fiskālās disciplīnas padomē atgādināja, ka tā un Eiropas Komisija, vērtējot 2020.gada budžetu, konstatēja, ka izdevumi aug būtiski straujāk, nekā to pieļauj Latvijas un Eiropas regulējums, kas paredz, ka izdevumu pieaugums nedrīkst pārsniegt potenciālā IKP pieaugumu, lai ekonomikas lejupslīdes apstākļos nevajadzētu veikt krasu budžeta konsolidāciju - strauji samazināt budžeta izdevumus un palielināt nodokļu slogu.

"Darba samaksa veselības aprūpē šā gada pirmajos divos ceturkšņos, salīdzinot ar 2018.gada atbilstošo periodu, ir augusi par 13%, kamēr tautsaimniecībā kopumā darba samaksas pieaugums ir bijis 8%. Salīdzinot vairākas valsts sektora finansētās nozares, jāatzīmē, ka iepriekšējos divos gados darba samaksas kāpums veselības aprūpē ir bijis viens no straujākajiem. Straujāka darba samaksas kāpināšana veselības aprūpes sektorā palielinās darba samaksas atšķirības valsts budžeta sfērā un pastiprinās spiedienu atrast papildus budžeta līdzekļus darba samaksas kāpināšanai arī citās nozarēs. Budžeta deficīta palielināšana nav risinājums šīm problēmām," uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomē.

Padomē atzina, ka veselības aprūpe kā nozare ir nepietiekami finansēta. "Labi iesāktās strukturālās reformas, diemžēl, pašlaik ir aizēnojusi mediķu darba samaksas problēma. Valdības ilgtermiņa plānos jāparedz finansējuma palielinājums, tostarp, veicot nodokļu reformu, bet nozarei ir jāpiedāvā strukturālās reformas, lai uzlabotu sabiedrības veselības rezultātus un izmantoto līdzekļu efektivitāti," minēja padomē.

Fiskālās disciplīnas padomē arī vērsa uzmanību uz darba samaksas pieauguma pārsniegumu, salīdzinot ar produktivitāti ekonomikā kopumā, kas var radīt nopietnas makroekonomiskās nesabalansētības riskus. Nesabalansētības pārvarēšana ekonomikas lejupslīdes apstākļos var prasīt būtisku bezdarba pieaugumu un darba samaksas samazināšanu.

"Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ieguvumi no palielinātas darba samaksas mediķiem uz budžeta deficīta kāpināšanas rēķina nepārspēj ar šo soli saistītos riskus," secināja fiskālās disciplīnas uzraugi.

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Finanšu ministrija (FM) neatbalsta partiju apvienības "Attīstībai/Par" priekšlikumu palielināt budžeta deficītu, lai nodrošinātu solīto finansējuma pieaugumu veselības nozarei. Kariņa ieskatā, palielinot budžeta deficītu, var nākties celt nodokļus, piemēram, pievienotās vērtības nodokli, kas, premjera ieskatā, nav pieļaujams.