Levits: NATO ir stūrakmens mūsu visu drošībai (5)

Pirmdien Levits darba vizītes laikā Briselē tikās ar Stoltenbergu, lai pārrunātu gatavošanos NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Londonā un aktuālos jautājumus Alianses darba kārtībā, tai skaitā atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu un vienlīdzīgāku sloga sadali starp sabiedrotajiem.

Levits un Stoltenbergs bija vienisprātis, ka NATO valstu un valdību sanāksmē Londonā jāpauž skaidrs un spēcīgs vēstījums par sabiedroto vienotību un Alianses gatavību stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Valsts prezidents uzsvēra spēcīgas transatlantiskās saiknes nozīmi kā pamatu NATO panākumiem 70 gadu garumā. "NATO ir stūrakmens mūsu visu drošībai - gan šeit, Latvijā, gan visā tranatlantiskajā zonā. Ņemot vērā straujo digitālā laikmeta un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstību, ļoti nozīmīgi turpināt stiprināt NATO darbu un kompetences, lai nodrošinātu reģiona drošību arī nākotnē," norādīja Levits.

Sarunas laikā Valsts prezidents un NATO ģenerālsekretārs bija vienisprātis jautājumos par reģiona drošību, aizsardzības stiprināšanu, nākotnes izaicinājumiem, Alianses ilgtspēju un attīstību. Tāpat abu pušu redzējums sakrita par to, kā Aliansi padarīt vēl spēcīgāku un vienotāku.

Stoltenbergs pauda atzinību Latvijai par atbildīgo partnerību. Savukārt Levits patiecās Stoltenbergam par NATO un sabiedroto atbalstu Latvijas drošības stiprināšanā, tai skaitā par Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas klātbūtni Latvijā, kā arī apliecināja Latvijas atbalstu vienlīdzīgākai sloga sadalei, uzsverot, ka Latvija jau kopš 2018.gada ir palielinājusi ieguldījumu nacionālajai aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvija dod nozīmīgu ieguldījumu NATO ārējās robežas sargāšanā, līdz ar to jautājumi par Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu ir atbalstāmi visas Alianses redzējumā.

Vēlāk Levitam pārrunājot Eiropas drošības un aizsardzības jautājumus ar jaunievēlēto Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, abas puses bija vienisprātis, ka Eiropas drošība ir jāstiprina kopsolī ar NATO, jo transatlantiskajām saitēm un NATO ir neatsverama loma šajos jautājumos.

Tāpat amatpersonas sarunā uzsvēra, ka attiecībā uz Krieviju sankciju politika ir jāturpina pirms nav panākta pilnīga Minskas vienošanās, kas gan neizslēdz praktisku dialogu starp Eiropas Savienības (ES) un Krieviju.

Pieskaroties ES daudzgadu budžetam, Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešams ambiciozāks budžets, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu visām prioritātēm, bet tajā pašā laikā atrastu optimālu līdzsvaru starp visām politikām. Tāpat, plānojot daudzgadu budžetu, jāņem vērā mūsdienu mainīgie notikumi un sabiedrības vajadzības, akcentēja Levits.

Diskutējot par klimata politiku, Levits pauda pārliecību, ka ES jāuzņemas vadošā loma ceļā uz klimatneitralitāti, tāpēc ES būtu nepieciešams izvirzīt ambiciozākus mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai. Valsts prezidents apstiprināja, ka Latvija pilnībā atbalsta ES klimata jomas iniciatīvas un ES klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.