VID brīdina: Pastāv iespēja, ka no 2025.gada Latvijā nebūs iespējams preču tranzīts, imports un eksports (16)

E-muitas ieviešanu nosaka Eiropas Komisijas regula, kura 2013.gadā izveidoja Savienības Muitas kodeksu un tiek piemērota ar 2016.gada 1.maiju. Regula paredz, ka datu apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem veic, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus atbilstoši jaunajām prasībām. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam. Atlikt galīgo e-muitas ieviešanas datumu nav iespējams, skaidroja Zukuls.

Viņš norādīja, ka e-muitas projekta otrā kārta bija jāsāk īstenot 2019.gada sākumā, lai paspētu iekļauties laika grafikā, tomēr ne 2018.gadā, ne 2019.gadā valdība šim mērķim finansējumu nepiešķīra, izvēloties citas prioritātes.

Zukuls arī atgādināja, ka Ministru kabineta 2016.gada 29.novembra sēdē tika atbalstīta elektroniskās muitas ieviešana atbilstoši Savienības Muitas kodeksā noteiktajām prasībām un tam nepieciešamie risinājumi.

"Ja šie projekti netiks realizēti, tad Latvijā no 2025.gada nebūs ne preču tranzīta, ne importa, ne eksporta. Tas nebūs iespējams, jo Latvijas muitas sistēmas nebūs savienotas ar citām Eiropas Savienības muitas sistēmām un uzņēmējiem," uzsvēra Zukuls.

VID ģenerāldirektora vietniece, Informātikas pārvaldes direktore Vita Narnicka deputātiem skaidroja, ka patlaban e-muitas projekta otrajai kārtai VID ir pārdalījis līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) projektam piešķirtā finansējuma, taču tas esot īstermiņa risinājums aptuveni 12 mēnešiem.

"Jāsaprot, ka e-muitas otrā kārta ir komplicēta sistēma, kuras atsevišķiem elementiem jāsāk darboties jau 2021., 2022., 2023.gadā. Risinājumu izstrāde ir komplicēts darbs un to nevar paveikt trīs naktīs pirms noteiktā termiņa," norādīja Narnicka.

E-muitas otrās kārtas ieviešanai nepieciešamais finansējums līdz 2025.gadam ir aptuveni 12,14 miljoni eiro, informēja Zukuls.

2020.gadā projektam ir nepieciešami 1,888 miljoni eiro, 2021.gadā - 3,46 miljoni eiro, 2022.gadā - 3,35 miljoni eiro, 2023.gadā - 1,021 miljons eiro, 2024.gadā - 1,345 miljoni eiro un 2025.gadā - 1,077 miljoni eiro.

Zukuls informēja, ka e-muitas pirmās kārtas ieviešana jau ir praktiski pabeigta, finansējums pirmajai kārtai bija 4,5 miljoni eiro un projekts tika īstenots no 2017.gada līdz 2020.gadam.

Otrajā kārtā nepieciešams Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) nepieciešams izveidot drošības un drošuma sistēmu, automatizēto eksporta sistēmu, tranzīta kontroles sistēmu un automatizēto importa sistēmu. Tāpat jāievieš vairākas sistēmas datu apmaiņai ar Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu informācijas sistēmām.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne deputātiem skaidroja, ka VID īstenotie projekti ir labā kvalitātē un tiek īstenoti pēc plāna.

Attiecībā uz otrās kārtas finansējumu Rancāne norādīja, ka tā ir valdības izšķiršanās, kurus projektus atbalstīt. Rancāne norādīja, ka šis jautājums būtu jāiekļauj Nacionālajā attīstības plānā, tad projektam varētu sākt piešķirt finansējumu no 2021.gada.

Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa sacīja, ka būtiskas problēmas ES līdzfinansēto projektu ieviešanā VID nav novērotas, taču e-muitas otrās kārtas projektā pastāv risks par nepiešķirto finansējumu.

"E-muita otrajai kārtai bija jāsākas jau 2019.gadā, taču tas netika izdarīts. Šī funkcija nav tāda, no kuras valsts varētu atteikties," uzsvēra Zariņa.