Nāves gadījumi, iespējams, ir bijuši vairāki, tāpēc izmeklēšanai vajadzētu būt plašākai, runājot par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes ideoloģijas izraisītajām sekām, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Andrejs Vilks. Latvijā darbojas vairāk nekā simts sektas, bet nav nevienas valsts izveidotas struktūras, kas pētītu tendences jaunās reliģiskās kustībās, sektās un kultos.
Pēc tam, kad publisku sašutumu izraisīja traģisko mājdzemdību krimināllieta, Draudzes locekļi sāka stāstīt par citiem nāves gadījumiem. Ir ziņas, ka Draudzes spiediena rezultātā slimnīcu atstājis un bez medikamentiem palicis kāds vīrietis, ko vēlāk atraduši noslīkušu Ogres upē. Mokas pēc lūzumiem cietusi un vēlāk mirusi kāda sieviete. Sniegta informācija par vairākiem spontānajiem abortiem mājas apstākļos. Kriminologs norāda, ka tiesībsargātājiem jāpievērš uzmanība arī senākiem gadījumiem.
Gadījums pirms 14 gadiem
Spontāni aborti, mīklaini nāves gadījumi, aizliegums lietot zāles un vērsties pie ārsta, - tāda gadiem, iespējams, bijusi Pirmās evanģēliskās draudzes, šobrīd vairāk nekā 170 locekļu, tostarp 45 bērnu, dzīve. Kvalificētas medicīniskās palīdzības vietā viņi izmanto lūgšanas.
Bērniem skolā liedz zīmēt dzīvniekus, piedalīties pasākumos, ja to nosaukumā pieminēts, piemēram, vārds "raganiņa", braukt uz olimpiādēm.
To medijiem stāsta liecinieki.
Tikmēr Zemgales rajona tiesā turpina izskatīt krimināllietu par grūtnieces neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez medicīniskas palīdzības, kā rezultātā sieviete un mazulis mira. Apsūdzēti trīs sektas adepti.
Tomēr šis nav pirmais gadījums, kad Pirmā evanģēliskā draudze nonāk mediju redzeslokā saistībā ar aizliegumu tās adeptiem saņemt medicīnisko palīdzību. 2005. gadā “Latvijas avīze” publicēja stāstu par 46 gadus veco Vēsmu Mūrnieci, kura atlaba pēc smagas operācijas. Draudzes locekļi sievietei nebija ļāvuši apmeklēt ārstus, līdz rezultātā viņa nonāca slimnīcā smagā stāvoklī.