KM piedāvā sākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli (15)

Atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu, KM piedāvā ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī "meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus" un uzsākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.

Tāpat ministrija piedāvā stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru,

kā arī paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei.

Ministrijas piedāvājumu vidū ir arī palielināt finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidot un nodrošināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbību, izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi un nodrošināt pastāvīgu tās iesaisti mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināt KM Mediju politikas kapacitāti.

Kā sacījis kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), mediju politikai ir jābūt svarīgai valsts politikas jomai, jo spēcīga informatīvā vide ir cieši saistīta ar valsts drošības nodrošināšanu. "Šī brīža situācija mediju jomā ir saasināta un nozares aplēses liecina, ka bez pienācīga atbalsta situācija tuvākajā laikā var kļūt kritiska. Kultūras ministrijas redzējumā ir risinājumi, kas prasa finanšu ieguldījumus, gan tādi, kuri veicami, uzlabojot un papildinot normatīvos aktus," uzsvēra ministrs.

Ministrijas skatījumā, aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam, Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi vairs nespējot sasniegt to sākotnējo mērķi - ierobežot atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu Latvijas informatīvajā telpā, bet nostāda vietējos medijus nelabvēlīgākā situācijā. Tādēļ KM rosina pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka preču un pakalpojumu reklamēšanas noteikumus, piemēram, 2018.gada 4.oktobrī pieņemtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pārāk plaši ierobežoja kreditēšanas pakalpojumu reklāmu un Latvijā reģistrēto mediju ieņēmumus no reklāmas tirgus.

KM ieskatā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū,

vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu iespaidu ne vien uz drukātās preses ilgtspēju, bet arī abonēto preses izdevumu piegādes vienas vienības pašizmaksas palielinājumu, esot jārod risinājums abonētās preses izdevumu piegādes izdevumu kompensēšanai.

Tāpat kā citās pasaules valstīs arī Latvijā drukātie mediji nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses,

vēsta KM. Tādēļ svarīgi nodrošināt ilgtermiņa atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, norādīja KM. Konkrēti risinājumi gan nav piedāvāti.

KM paziņojumā uzsvērts, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamo vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas. KM un Latvijas mediju nozares uzņēmumi šādu iniciatīvu atbalstītu un izvērtē tai skaitā digitālā nodokļa ieviešanas iespējamību, ņemot vērā diskusijas ES institūcijās un OECD. Lai nodrošinātu Sabiedrisko mediju ilgtspēju un stabilitāti,

KM piedāvā sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt ES vidējā līmenī - 0,17% no iekšzemes kopprodukta.

Noteikt atbilstošu un paredzamu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka šobrīd sabiedriskajiem medijiem nav iespējams plānveidīgi nodrošināt uzņēmuma attīstību, tostarp investējot tehnoloģiju modernizācijā, vērsa uzmanību ministrijā.

Lai veiksmīgi īstenotu sabiedrisko mediju attīstību, KM pastāv uz nepieciešamību veidot vienotu sabiedrisko mediju, apvienojot sabiedrisko televīziju ar sabiedrisko radio un to interneta portālu "lsm.lv" vienā medijā. Kā norāda ministrijā, šo pozīciju atbalsta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

KM norāda, ka nākamajā gadā tiks uzsākta Sabiedrisko mediju pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus.

Ar 2021.gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pilnībā izies no reklāmas tirgus, līdz ar ko 2021.gadā ir būtiski paredzēt visu šim mērķim nepieciešamo finansējumu - 13 844 411 eiro. KM turpina pastāvēt uz to, ka gan nākamā, gan aiznākamā gada valsts budžetos nepieciešams rast šobrīd iztrūkstošo finansējumu 8 344 411 eiro apmērā.

Lai palielinātu komercmediju iespējas piedalīties sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, tādējādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata, KM rosina palielināt Mediju atbalsta fonda finansējumu par 30% gadā.

NEPLP konkursu organizēšanai komerciālajiem elektroniskajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, uzsverot oriģinālsatura latviešu valodā radīšanas nozīmi, būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons eiro gadā, norāda KM.

KM ieskatā, ir svarīgi virzīties uz priekšu arī ar likumprojekta "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" izskatīšanu un jau laicīgi nodrošināt finansējuma rašanu SEPLP izveidei un funkciju izpildei. Tādējādi tiktu nodrošināta NEPLP darbība bez iekšējā interešu konflikta situācijas un fokusēšanās uz komercmediju vides attīstību, kā arī SEPLP sākt jaunā likuma īstenošanu un sabiedrisko mediju attīstību.

KM tuvākajā laikā plāno izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi, nozares politikas veidošanā iesaistot pēc iespējas plašāku nozares profesionāļu loku un tādējādi nodrošinot padziļinātāku ekspertīzi un plašā nozares profesionāļu lokā izdiskutētus lēmums, kas veicina mediju nozares veiksmīgu attīstību un nodrošinot Ministru prezidenta rezolūcijā minētā mērķa sasniegšanu.

Pirms pieciem gadiem, veidojot KM Mediju politikas nodaļu, KM secināja, ka pilnvērtīgai nodaļas funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas piecas amata vietas: nodaļas vadītājs, divi eksperti un divi juriskonsulti. Taču KM iekšējie resursi esot bijuši pietiekami tikai trīs amata vietu izveidošanai. Nozares problēmjautājumu risināšanai KM Mediju politikas nodaļas resursi ir nepietiekami - optimāla nodaļas darba nodrošināšanai nepieciešams nodrošināt divu jaunu amata vietu izveidi, paredzot papildus finanšu resursus 76 564 eiro apmērā, norāda KM.

Kā ziņots, KM darbinieki, 25.novembrī tiekoties ar nozares organizāciju pārstāvjiem, vienojušies par nepieciešamību palielināt finansējumu masu mediju nozarei.

Par mediju politiku atbildīgā KM, diskutējot ar nozares organizāciju pārstāvjiem, vienojusies par pamatvirzieniem, kuros turpināms "darbs pie stipras, daudzveidīgas, profesionālas, caurskatāmas, ilgtspējīgas un stabilas mediju vides nodrošināšanas".

Starp galvenajiem uzdevumiem izcelts finansējuma palielinājums mediju nozarei - gan sabiedriskajiem, gan komercmedijiem, lai būtu iespējams nodrošināt mediju vides daudzveidību un kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, lai notiktu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, lai tiktu novērsta valsts budžeta atbalstīto plašsaziņas līdzekļu konkurence ar komercmedijiem reklāmas tirgū, kā arī lai nodrošinātu atbalsta sistēmas maiņu abonētās preses piegādei.

Kokale norādīja, ka KM ar nozari ir kopīgs redzējums arī attiecībā uz virkni izmaiņu, kas veicamas normatīvajos aktos, lai novērstu ieņēmumu no reklāmas aizplūšanu uz ārvalstīs reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem un nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu un līdzsvarotu reklāmas regulējumu radio, televīzijā un interneta medijos.

Puses vienojušās, ka nepieciešamas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai ieviestu tā saukto digitālo nodokli, kā arī nolemts izskatīt iespēju par Latvijā un ārvalstīs reģistrētu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksām Eiropas darbu veidošanai, tostarp nosakot tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos.

Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās, ka būtu stiprināms elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators. KM vadība atzīstot, ka iespējami drīz būtu jāpieņem likumprojekts par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību, jānodrošina finansējums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidei un darbībai un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkciju kvalitatīva nodrošināšanai arī pēc SEPLP funkciju nodalīšanas no tās.

Pēc Kokales sniegtās informācijas, mediju nozares organizācijas atbalstījušas KM priekšlikumu par Konsultatīvas mediju padomes izveidi pie ministrijas, lai būtu iespējams politikas veidošanā iesaistīt pēc iespējas plašāku medijus pārstāvošo nozares profesionāļu loku. Nozares organizācijas arī atbalstījušas nepieciešamību paredzēt papildu finansējumu gan KM Mediju politikas nodaļas, gan NEPLP kapacitātes stiprināšanai.

LETA jau ziņoja, ka Kariņš uzdeva kultūras ministram līdz novembra beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai.