Latvijā 34% iedzīvotāju pēdējā gada laikā kavējuši rēķinu apmaksu (1)

Vēl pirms gada rēķinu kavēšanu Latvijā atzina 45% patērētāju.

Savukārt Eiropā kopumā šogad 24% patērētāju kavē rēķinus un viņiem nākas aizņemties to apmaksai.

Eiropas finanšu labklājības barometrs salīdzina 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību. Eiropas finanšu labklājības barometra pirmajās trijās vietās ierindojas Vācija, Austrija un Zviedrija, savukārt Latvija ieņem 21. vietu.

Latvija šā gada Eiropas finanšu labklājības barometra pētījumā apsteigusi vien Poliju, Lietuvu un Grieķiju. 

Pētījumā īpaši zemi rādītāji Latvijai ir, vērtējot iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, kā arī patērētāju finanšu pratības līmeni.

"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika stāstīja, ka Eiropā kopumā gandrīz 45% patērētāju atzinuši, ka rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, bet Latvijā šādu viedokli pauduši 56% patērētāju. Pirmajā vietās ir patērētāji no Francijas (63%) un Grieķijas (61%).

Latvijā apmēram 30% patērētāju atzinuši, ka viņiem nākas aizņemties naudu, lai samaksātu rēķinus, norādīja Valeika, piebilstot, ka pamatā naudu iedzīvotāji aizņemas no ģimenes vai draugiem. 

Pieaudzis arī to patērētāju skaits, kas aizņemas no nebanku kredītdevējiem. Tāpat pētījumā atklāts, ka iedzīvotāji labprātāk aizņemas nevis savā bankā, bet citā bankā. 

Tāpat pētījumā secināts, ka Eiropā lielākajai daļai jeb 75% patērētāju izdodas katru mēnesi veikt kādu ietaupījumu, norādīja Valeika. 

Pētījumā 35% Latvijas respondentu atzinuši, ka neveic ikmēneša uzkrājumus, savukārt, lielākā daļa no tiem, kas to dara, tāpat ir neapmierināti ar ikmēneša ietaupījumu apmēru. Vienlaikus 63% patērētāju uztraucas, ka viņi nevarēs atļauties dzīvot ērti pensijas gados.

Valeika uzsvēra, ka uzkrājumus neveicošo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā. 

Tāpat pētījuma dati liecina, ka Eiropā 69% patērētāju uzskata, ka viņi ir saņēmuši pietiekamu finanšu izglītību, lai gan pētījuma laikā 40% patērētāju kļūdījās, atbildot uz jautājumiem.

Arī Latvijā vairāk nekā 60% patērētāju apgalvojuši, ka zina kā apieties ar savu naudu. Kā galvenos finanšu izglītības avotus Latvijas iedzīvotāji minējuši skolu, internetu, vecākus un banku.