Nāvīgā Andrejsala - vieta, kur mirst pusaudži. Kurš vainīgs? (53)

Sociālajos tīklos pat izskanēja aicinājumi boikotēt Andrejsalā darbojošos restorānus līdz brīdim, kad šī vieta kļūs drošāka.

TVNET devās uz notikuma vietu, lai mēģinātu noskaidrot, kādi apstākļi veicinājuši atkārtotas traģēdijas.

Atgādinām, ka 18.novembrī, kad Rīgā svinēja Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, Andrejostā Daugavas ledainajos ūdeņos par savām dzīvībām cīnījās divi pusaudži. Vienu no viņiem izglāba, bet otru no ūdens izcēla mirušu nākamajā dienā.

Fakts, ka šī nav pirmā reize, kad šajā vietā gājis bojā cilvēks, liek aizdomāties par nepieciešamību pēc papildus drošības līdzekļiem.

Pašlaik vienīgais, kas liek apmeklētājiem apdomāties par savu drošību, ir koši dzeltenas apmales. Andrejostas viesi tās nereti izmanto soliņu vietā.

Iespējams, šāds "nožogojums" drīzāk veicina iekrišanu ūdenī, nevis novērš to.

Ja cilvēks ir iekritis ūdenī, viņam nav veida, kā izkāpt krastā. Nonākot šādā situācijā, paša spēkiem izglābties ir teju neiespējami - īpaši tumšā laikā. 18.novembrī Daugavā ielēkušo meiteni izglāba riepa, kas novietotas pie Andrejostas betona malām, lai tur varētu piestāt kuģīši.

"Es te esmu jau stundu, vairs nevaru... Lūdzu..." teica meitene, kad palīgā ieradās glābēji.

Rīgas domes pozīcija

Vispirms mēs sazinājāmies ar Rīgas pilsētas būvvaldi, kas uzrauga un kontrolē būvniecību Rīgas administratīvajā teritorijā.

Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns situāciju komentēja šādi:

"Tā ir tur esošo uzņēmumu privātā teritorija, līdz ar to visa atbildība gulstas uz to pleciem. Tieši tiem ir jāsatraucas par klientu drošību savā teritorijā.

Ja kas tāds notiktu pilsētas īpašumos, tad pašvaldība izskatītu veidus, ko un kā darīt, lai tādas situācijas neatkārtotos - iespējas izbūvēt nožogojumus, papildus kāpnes un tamlīdzīgi. Šajā situācijā jārunā ar teritorijas pārvaldnieku."

Butāns norāda, ka kopš 2009.gada 31.marta spēkā esošie noteikumi ļauj privātas teritorijas pārvaldniekam gar krasta līniju uzstādīt drošības līdzekļus.

Tas nozīmē, ka zemes pārvaldnieks SIA "Kuģu bāze andrejsala" drīkst, piemēram, uzstādīt nožogojumu.

Citos gadījumos, ko īpaši neregulē pilsētplānošanas noteikumi, Aizsargjoslas likums aizliedz mainīt krasta līniju.

Ko saka Andrejostā darbojošies uzņēmumi?

Mēs vērsāmies arī pie teritorijā esošajiem uzņēmumiem - Sunset, KOYA un Aqua Luna. Visi kā viens teica:

"Mums nav nekādas saistības ar incidentiem, jo esam tikai īrnieki un atbildam par drošību savā konkrētajā teritorijā. Krasta līnija tajā neietilpst; jums jārunā ar īpašnieku.

Aģitāciju boikotēt Andrejostas iestādījumus mēs uzskatām par absurdiem.

Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību upuru tuviniekiem un aicinām būt uzmanīgākiem ūdens tuvumā."

Vienlaikus neoficiālās sarunās izskan viedokļi, ka "žogus visur neuzcelsi, vajadzīgi stabi ar virvēm un glābšanas riņķiem pie promenādes". Citi ir kareivīgāk noskaņoti: "Vai visā Daugavas garumā tagad jābūvē žogi? Mazāk vajag dzert un muļķoties."

SIA "Kuģu bāze andrejsala" komentārs

Uzņēmums "Kuģu bāze andrejsala" izteica līdzjūtību traģiskajā nelaimes gadījumā bojā gājušā tuviniekiem, kā arī atgādināja, ka, atrodoties ūdens tuvumā, vienmēr jāievēro piesardzība un apdomība.

"Vietā, kur notika nelaimes gadījums, atrodas kuģu piestātne, kuras krastu no pārējās teritorijas norobežo spilgti dzeltena, apmēram 35 cm augsta betona apmale uzmanības pievēršanai personām, kas krastmalu izmanto.

Šī piestātne ir LR Satiksmes ministrijas īpašums, un ne SIA "Kuģu bāze andrejsala", ne ar to saistīti uzņēmumi to nepārvalda," norāda uzņēmums.

Tas apgalvo: noteikumi, kas regulē attiecības starp Satiksmes ministriju, Rīgas Brīvostu, Rīgas pilsētu un piestātnei pieguļošā zemes gabala īpašnieku šādā vietā, ir vispārīgi un neļauj skaidri noteikt pušu atbildības. 

"Situācija būtu jāmaina un jāizstrādā atbilstoša vienošanās, kā arī drošības noteikumi, skaidri nosakot ar to ievērošanu saistītās atbildības. Vienlaikus atbalstām nepieciešamību plašākai izglītojošai iniciatīvai par atbildīgu rīcību ūdenstilpju tuvumā un informētību, kā rīkoties nelaimes gadījumos uz ūdens," uzsver uzņēmums.

"Praksē visā Rīgas teritorijā, tāpat kā citās pasaules pilsētās, kas attīstījušās upju krastos, piemēram, Kopenhāgenā, Stokholmā vai Amsterdamā, pilnībā slēgt pieeju ūdens malai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm iegūt kvalitatīvu, mūsdienīgu publisko ārtelpu. Nevienā no šīm pilsētām pilnībā norobežota ūdens mala neeksistē, arī vietās, kur pulcējas cilvēki, kur atrodas sabiedriskas un atpūtas iestādes."