/nginx/o/2019/06/27/12304042t1heb20.jpg)
Ar lielgabalu dārdiem un uguņošanu Sarkanajā laukumā Krievija šogad atzīmē padomju karaspēka ienākšanu Austrumeiropas galvaspilsētās. Maskava 75 gadus senos notikumus sauc par atbrīvošanu, Baltijas valstīm tā bija jauna okupācija, vēsta raidījums "Melu teorija".
13 oktobrī salūta zalves Kremļa pievārtē vēstīja par Rīgas ieņemšanu 1944.gada 13.oktobrī. Latvijas ārlietu ministrija jau savlaicīgi brīdināja Maskavu, ka šāda uguņošana ir nepieņemama un uzskatāma par nedraudzīgu rīcību.
Turklāt vēsturnieki norāda, ka 13.oktobris ir izdomāts datums, todien nekādu lielu kauju par Rīgas ieņemšanu nemaz nebija.
Nākamgad Krievija ar ļoti lielu vērienu plāno svinēt 75 gadus kopš Padomju Savienības uzvaras Otrajā pasaules karā un tiek pieļauts, ka Maskava šo notikumu izmantos, lai vēl vairāk vēstures faktus sagrozītu sev vēlamā stāstā.
2019.gada 13.oktobris Mežaparkā. Ķīšezera krastā sanākuši redzamākie prokrieviskie aktīvisti – Vladimirs Lindermans, Aleksandrs Gapoņenko, Jurijs Aļeksejevs, Josifs Korens un citi. Ieradies arī Krievijas vēstnieks, militārais atašejs un cilvēki padomju armijas formās.
Ir pat mēģinājums inscenēt it kā vēsturiskus notikumus. No ezera krastā piebrauc laiva ar sarkanu karogu priekšgalā. Tiek dalīta griķu putra, kādu esot ēduši Sarkanās armijas karavīri, un pie krūtīm Jurija sprausti ordeņi. Gaisotne atgādina 9.maiju pie pieminekļa Pārdaugavā, vien mazākā mērogā.
Savā Facebook lapā ziņojot par šo pasākumu, Aļeksejevs raksta, ka svinēta Sarkanās armijas desantnieku kaujas operācija, kad 1944.gada 13.oktobrī hitlerieši esot padzīti no Rīgas.
Tie ir meli un vēstures faktu sagrozīšana. Šādu viltus stāstu uzrakstīja vēl padomju propaganda un tagad to turpina Latvijai nedraudzīgie aktīvisti. Neviens nacistiskās Vācijas karavīrs Mežaparkā 13.oktobrī vairs nebija un neviena liela kauja Rīgas pilsētā nenotika. Tieši tādēļ arī nav foto, kas liecinātu par sīvām ielu cīņām galvaspilsētā.
"Faktiski viņi iegāja vācu pamestā pilsētā, jo Vācijas virspavēlniecības plānos nebija pataisīt Rīgu par neieņemamu cietoksni, viņi uzskatīja, ka Rīgas aizstāvēšana ir resursu zaudēšana.
Sarkanā armija faktiski iegāja tukšā pilsētā, tieši tāpēc nav vizuālo liecību ar līķiem un sašautu kaujas tehniku," saka vēsturnieks Juris Ciganovs.
Vēstures faktiem neatbilst arī padomju gados bieži aprakstītais stāsts, ka tieši 13.oktobrī Rīga atbrīvota no fašistiem. Zināms, ka pēdējās vācu vienības Pārdaugavu pameta 15.oktobra vakarā. Tomēr pēc Staļina pavēles uzvaras zalves Maskavā tika šautas jau 13.oktobra vakarā un tā šis datums padomju propagandā palicis kā Rīgas tā saucamā atbrīvošanas diena.
" Padomju Savienības stratēģiskajos un ideoloģiskajos plānos tās armijas ienākšana faktiski vāciešu jau atstātā pilsētā neiederējās, vajadzēja kādu odziņu. Tā radās mīts par Ķīšezera forsēšanu," tā Ciganovs.
Un šo mītu Krievija turpina uzturēt arī šodien. Lai atzīmētu 75.gadadienu kopš padomju karaspēka iesoļošanas dažādu Austrumeiropas valstu galvaspilsētās, Maskavā pie Kremļa rīkoja uguņošanu. Viļņas gadadiena bija 13.jūlijā, Tallinas 22.septembrī, Rīgas 13.janvārī.
Baltijas valstis par šādu rīcību protestēja, piemēram, Lietuvas ārlietu ministrija paziņoja, ka “Otrā pasaules kara beigas Lietuvai neatnesa brīvību, tās mums nozīmēja jaunas, gandrīz pusgadsimtu ilgas padomju okupācijas sākumu un traģēdijas daudzu Lietuvas cilvēku dzīvēs.” Un protestēja pat Bulgārija, kas tradicionāli ir salīdzinoši draudzīgās attiecībās ar Maskavu.
"Mums nevajadzētu aizvērt acis uz faktu, ka Padomju armija atnesa Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pusgadsimtu ilgas represijas un deformētu ekonomisko attīstību”,
rakstīts šīs valsts ārlietu ministrijas paziņojumā. Kādēļ Krievija šogad nolēma rīkot šādu atbrīvošanas svētku uguņošanu un dārdināt lielgabalu zalves pie Kremļa sienas?
Eksperti uzskata, ka tas ir tikai ģenerālmēģinājums pirms nākamā gada. Maskava ar vērienu svinēs 75 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām un atkal mēģinās uzspiest kaimiņvalstīm savu vēstures interpretāciju par Padomju armiju kā atbrīvotāju, nevis okupācijas spēku.
"Tas ir ģeopolitikas un ideoloģijas gājiens, viens no maigās varas piemēriem. Krievija grib parādīt, ka mēs joprojām šeit esam, mēs neesam jūs aizmirsuši. Mēs varam to atkārtot – šādi saukļi 9.maijā uz Maskavas ielām un arī šeit ir redzami," secina vēsturnieks.