/nginx/o/2018/07/09/8467435t1h460c.jpg)
7.septembrī starp Ukrainu un Krieviju notika gūstekņu apmaiņa. Pēc apmēriem plašākā, kas līdz šim pieredzēta. Apmaiņas formula „35 pret 35”, vēsta raidījums "Melu teorija".
Raidījums: Latvijā uz rehabilitāciju no Ukrainas ieradīsies atbrīvotie gūstekņi, tostarp, Sencovs (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ukraiņi notikumu plaši aprakstīja un gūstekņus kameru priekšā sagaidīja prezidents Zeļenskis. Ukrainā atgriezās arī režisors Oļegs Sencovs. Krievija par saviem atgūtajiem gan plaši nestāstīja. Zināms, ka starp viņiem ir arī virs Donbasa notriektā Malaizijas reisa lidmašīnas katastrofas liecinieks.
Popmpozajā akcijā Ukraina atguva galvenokārt lielāko publicitāti ieguvušās personas.
Tomēr Krievijas un arī Donbasa teritorijā joprojām gūstā atrodas vairāk nekā 330 ukraiņu.
2014.gada gada pavasarī dažus mēnešus pēc Krimas okupācijas Krievijas drošības dienesti Ukrainā protestu laikā arestēja ukraiņu kinorežisoru Oļegu Sencsovu.
Viņu apsūdzēja terorismā - it kā plānojis uzspridzināt Ļeņina pieminekli un aizdedzināt prokrievisko institūciju birojus. Arī nelikumīgi glabājis ieročus.
Kad Krievijas Ziemeļkaukāza apgabala kara tiesa režisoram piesprieda 20 gadus cietumā, Eiropas parlaments, dažādu valstu politiķi un institūcijas skaļi protestēja. Draudēja veidot politiķu melnos sarakstus, kas Krievijā absurdo tiesas prāvu pieļāva. Bet bezjēdzīgi. Krievija viedokli nemainīja.
Pēc četriem Jamalas Ņencu autonomā apgabala kolonijā „Baltais lācis” pavadītiem gadiem režisors pieteica badastreiku.
Pirmajās 26 dienās viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Radās problēmas ar aknām un sirdi. Kopumā režisors badojās 145 dienas, līdz pakļāvās cietumu mediķu uzstājīgajiem ieteikumiem protestu pārtraukt.
Pirms gada Seņcovs joprojām esot cietumā saņēma Eiropas parlementa Saharova balvu. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova gan to nodēvēja par politisku akciju. Un retoriski vaicāja, kurš vispār zina un skatās Sencova filmas.
Atbrīvot viņu Krievija atteicās, jo tam esot nepieciešams ieslodzītā lūgums prezidentam Vladimiram Putinam viņu apžēlot. Sencovs šādu aicinājumu kategoriski atteicās rakstīt un aizliedza to savā vārdā darīt arī savam advokātam.
Pienāca šī gada 7.septembris. Jau vairākas dienas līdz tam klejoja baumas, ka notiks Krievijas un Ukrainas ķīlnieku apmaiņas operācija.
Ukrainā atgriezās 24 pirms gada Kerčas šaurumā aizturētie ukraiņu jūrnieki. Viņiem Krievijā gan joprojām ir spēkā apsūdzēto statuss. Atgriezās arī 11 politieslodzītie.
Starp atbrīvotajiem bija arī Mikola Karpjuks un Staņislavs Klihs, kuri cietumā sēdēja par to, ka 90-tajos Čečenijas kara laikā karojuši čečenu separātistu pusē. Žurnālists Romans Suščenko, kurš bija notiesāts par spiegošanu. Un arī Pavlo Hribs - viņu Krievijas drošības dienesti pirms diviem gadiem nolaupīja Baltkrievijā.
Bet vislielāko uzmanību izpelnījās Sencovs, kurš kopā ar aktīvistu Oleksandru Koļčenko arī atgriezās dzimtenē.
Krievijas puse oficiālu sarakstu ar atbrīvotajiem neatklāja. „Ukrajinska Pravda” neoficiāli nosauca dažus uzvārdus. Pirms diviem gadiem Luhanskas apgabalā sagūstītais Viktors Agejevs, kurš pats atzinies, ka ir Krievijas Bruņoto spēku līgumdienesta karavīrs. Lai gan vēlāk liecību mainīja. Divi dzimtenes nodevībā apsūdzēti Ukrainas armijas karavīri, kuri pēc Krimas aneksijas pārgāja dienēt Krievijas spēkos. „RIA Novosti Ukraina” redaktors Kirils Višinskis. Un arī 14.gada Malaizijas avioreisa katastrofas liecinieks Vladimirs Cemahs.
Latvijas valdība šonedēļ piešķīra 34 tūkstošus, lai daļu no šiem gūstekņiem varētu atvest atpūsties uz rehabilitācijas centru Vaivaros. Nauda gan pietiek tikai 10 dienām. Starp tiem, kuri brauks atgūties uz Latviju, būšot arī režisors Sencovs.