Tāpat kā HIV, prezervatīvi efektīvi mazina risku inficēties ar slimībām, ko pārnēsā ar izdalījumiem no dzimumorgāniem kā hlamīdijas, gonoreja un trihomoniāze. Mazinās arī risks inficēties ar herpēm un sifilisu, lai gan, kā skaidro Ķīvīte-Urtāne, šīs slimības izplatās ādas kontakta ceļā, tātad prezervatīvs pilnīgu drošību, protams, garantēt nevar.
Tur arī piebilsts, ka drošākais veids, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības vai STS, ir atturēšanās no seksa līdz laulībām. Ķīvīte-Urtāne norāda, ka tas pats par sevi nav risinājums. “Protams, partneru skaita samazināšana samazina risku, bet nodarboties ar seksu laulībā un cerēt, ka neinficēsies, ir utopija. Ir simtiem gadījumu, kad sievietes un vīrieši inficējas laulībā,” viņa uzsver. Turklāt pētniece norāda, ka, akcentējot atturešanos no dzimumattiecībām, nevis kontracepciju, lai izvairītos no slimībām, rodas risks, ka jaunieši ar seksu nodarbosies tāpat, taču viņiem atmiņā paliks vien tas, ka prezervatīvus lietot nav vērts, jo tie nav efektīvi.
Piemēram, pētījumi rāda, ka jaunieši, kurus par seksuālo veselību izglīto, mudinot atturēties no dzimumattiecībām, ar STS inficējas biežāk nekā tie, kuriem skolā piedāvā visaptverošu seksuālo izglītību. Šie jaunieši vidēji arī agrāk uzsāk seksuālās attiecības un tiem ir vairāk partneru.
Neprecīzi fakti arī par grūtniecību
Krīzes grūtniecības centrs 3.ģimnāzijas skolēniem izdalījis informatīvu materiālu par grūtniecības gaitu – “Dzīve pirms dzimšanas. Mani pirmie 9 mēneši”. Tajā norādīts, ka apkopoti tikai fakti, taču arī tie nav precīzi. Piemēram, minēts, ka jau sākot ar 10.-12. grūtniecības nedēļu bērna ķermenis reaģē uz sāpēm, kas ir maldinoši. Pētījumi rāda, ka sāpes bērns jūt stipri vēlāk – ap 30. nedēļu vai nedaudz agrāk. Tāpat arī nevar teikt, ka jau 20. nedēļā mazulis ir “pilnībā izveidojies”. Britu Nacionālais veselības dienests (NHS), piemēram, norāda, ka pāragras piedzimšanas gadījumā mazulis izdzīvos vien apmēram 24.nedēļā, jo pirms tam nav pietiekami attīstījušās plaušas un citi vitāli nozīmīgi orgāni. RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja Dace Rezeberga stāsta, ka agrāk dzimušiem bērniem, ja tie izdzīvo, reti kad iespējama augsta dzīves kvalitāte. Viņa analizē, ka lai gan materiālā ir arī patiesa informācija, ir vēl citas neprecizitātes, piemēram, apgalvojums, ka jau 11. nedēļā bērnam attīstījusies imūnsistēma.