Magonis gan atzina, ka pēc tam, kad LDz "Ritošā sastāva serviss" noslēdza līgumu ar Osinovskim piederošo uzņēmumu "Skinest Rail" par četru dīzeļlokomotīvju iepirkumu, Osinovska piedāvātā summa samazinājusies līdz 500 000 eiro, jo Osinovskis apgalvojis, ka minētais iepirkums bijis Igaunijas uzņēmumam neizdevīgs.
Magonis atzina, ka šajā brīdī viņš sajutis, ka viņam piedāvātais naudas apjoms ir zināmā mērā saistīts ar lokomotīvju iepirkumu, taču uzsvēra, ka nevienā brīdī netika pārrunāts, ka nauda tiek maksāta par to. Tāpat Magonis vairākkārt uzsvēra, ka viņš nevienā brīdī nav lūdzis Osinovskim nekādus naudas līdzekļus, taču pēc tam, kad viņam tiek tikuši piedāvāti, viņš sapratis, ka viņam nav iebildumu, ka viņa darbs tiek novērtēts.
Atbildot uz prokurores jautājumu par to, kas, Magoņa ieskatā, ir privāta lobēšana, Magonis norādīja, ka viņš kā LDz priekšsēdētājs nevarētu "izsist" kontraktus no Krievijas, taču kā privātpersona, kurš labi pazīst Jakuņinu, viņš bijis spējīgs to izdarīt. "Tādēļ es biju spiests nošķirt savu darbību kā oficiālā amatpersona un kā privātpersona," tiesā skaidroja Magonis.
Viņš arī apgalvoja, ka bija plānojis no Osinovska saņemtos naudas līdzekļus deklarēt, jo "es kā valsts amatpersona neredzu, kā nelegāli iztērēt 500 000 eiro (..), tie būtu jāparāda sabiedrībai".
Kā ziņots, Vidzemes rajona tiesa Limbažos šodien turpina skatīt krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Šodien tiesā savas liecības sāka sniegt Magonis.
Saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.