Versaļas pils

Ņemot vērā, ka Invalīdu muzejs prasīja lielāko daļu no pirmās dienas laika (vakara pusi pavadījām nelielā atpūtā ar franču vīnu un uzkodām), nākamo apskates objektu aplūkojām pēc nakts pārlaišanas mūsu AirBnB. Tehniski Versaļas pils neatrodas Parīzē, bet, ņemot vērā, ka mūsdienās no pilsētas centra uz turieni ir uzbūvēta pat metro/vilciena līnija, nevienā mirklī nepārņēma sajūta, ka Francijas galvaspilsētu esam pametuši.

Par Versaļu jau iepriekš biju lasījis skolas vēstures grāmatās un domāju sagaidīt kaut ko grandiozu. Vilties man nenācās – lielākā daļa no pils telpām rotājās zeltā un smalkos ornamentos, kuri skaidri un gaiši simbolizēja varu un bagātību. Visvairāk mani pārsteidza karalienes guļamistaba – rozā cakainos toņos. Iedomājos, ka tās stils īsti neatšķiras no tiem, kurus esam pieraduši redzēt mazām meitenēm piederošajās leļļu mājiņās.

Grandiozuma sajūtu arī piešķīra pie sienām novietotās Francijas karaļu un citu ievērojamu valsts vēstures personu statujas. Ļoti biju pārsteigts brīdī, kad ieraudzīju Žannu d’Arku, Kārli Lielo un Luiju XIV. Tajā brīdī pārņēma līdzīga sajūta kā Invalīdu muzejā – vēstures burtiska ieelpošana un izgaršošana.

Nenoliedzami, ka šai izgaršošanai palīdzēja arī Versaļas brīnumskaistā spoguļzāle – vieta, kurā tika parakstīts tādi slavens dokuments kā Versaļas miera līgums (izbeidza 1. Pasaules karu) un 1871. gadā proklamēta Vācijas impērija. Iedomājos arī par laiku, kad šajā vietā pārvietojās simtiem augstmaņu un galma dāmu, cerot iegūt karaļa labvēlību.

Tomēr mūsu apciemojuma laiks diemžēl nesakrita ar labiem laika apstākļiem. Apskatot izslavētos dārzus, redzējām, ka nekas nav izplaucis. Tāpat nedarbojās arī izslavētās strūklakas. Iedomājāmies, ka uz Versaļu vislabāk būtu doties vasarā. Tīri tāpēc, ka tad tūrista acis var izbaudīt visu pils krāšņumu pilnībā. Jebkurā gadījumā – Versaļa kļuva par pienācīgu mūsu ceļojuma apskates objektu, kuram veltījām aptuveni 6-7 h. Atlikušo vakaru pavadījām nelielā Parīzes restorānā, baudot steiku un labu franču vīnu.