Levits rosina biežāk lietot terminu "līdztautieši" (13)

Valsts prezidents Egils Levits pieņem Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai veltīto Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militāro parādi 11.novembra krastmalā.
Valsts prezidents Egils Levits pieņem Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai veltīto Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militāro parādi 11.novembra krastmalā. Foto: Zane Bitere/LETA

Rīgas pilī vakar notika Valsts prezidenta Egila Levita ierosinātā pirmā "solidaritātes sarunu" cikla domnīca "Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts", kurā cita starpā izskanējis aicinājums iedzīvināt terminu "līdztautieši", izskaužot vārdu "cittautieši".

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Levits solidaritāti izvirzījis par vienu no savas prezidentūras prioritātēm, tāpēc aizsākts "solidaritātes sarunu" cikls, lai izvērstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašāku izpratni par tā tvērumu, kā arī nospraustu virzienus tā iedzīvināšanai likumdošanā, rīcībpolitikas veidošanā un sabiedrībā.

Pirmajā sarunā piedalījušies 60 dažādu paaudžu sabiedrības pārstāvji - pētnieki, interešu grupu pārstāvji, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mūziķi, karavīri, skolēni un studenti, biedrību un NVO pārstāvji. Sarunas dalībnieki diskutējuši par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederību Latvijas valstij un Eiropas kultūrtelpai, kā sekmēt jauniešu pilsonisko kultūru un patriotismu, kā stiprināt iedzīvotājos vēsturisko atmiņu.

Savukārt ar skolēniem īpaši tikuši pārrunāti dažādi solidaritātes un demokrātijas jautājumi, lai veicinātu viņu izpratni un kritisko domāšanu, kā arī rosinātu viņos pārdomas par solidaritāti kā vērtību ikdienas gaitās un ceļā uz stipru un saliedētu Latvijas nāciju.

Pēc prezidenta pārstāvju sniegtās informācijas, no dalībniekiem izskanējušas dažādas ierosmes, kā Latvijai kļūt par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kurā iedzīvotāji jūtas tai piederīgi, piemēram, rosināts svinēt demokrātijas svētkus, daudz vairāk un plašākā mērogā lepoties ar mūsu sasniegumiem un panākumiem, runāt starptautiskā mērogā par mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, stāstīt par vēstures notikumiem caur popkultūras prizmu, daudz biežāk veidot dialogus un sarunu ciklus ar sabiedrību arī reģionos, tādējādi veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumpieņemšanā un sabiedriski nozīmīgu jautājumu risināšanā.

"Solidaritātes sarunu" cikls ietveršot arī citus solidaritātes aspektus - sociālās nevienlīdzības mazināšanu, solidaritāti ar dabu, paaudžu solidaritāti un iekļaujošu sabiedrību, un tiks turpināts 2020.gadā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu