:format(webp)/nginx/o/2018/10/29/11535040t1h8689.jpg)
Līdzšinējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers amatā aizvada otro termiņu un vasarā viņa pilnvaras beidzas. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rosina mainīt kārtību, kādā izraudzīsies nākamo ģenerālprokuroru.Tikmēr kuluāros tiek minēti trīs iespējamie kandidāti uz šo amatu, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vienpersonisku kandidāta nosaukšanu Bordāns uzskata par vecmodīgu, tā neatbilstot labai pārvaldībai. Viņš grib šo kandidāta izvēli nodot Tieslietu padomes ziņā.
Pret jautājuma izlemšanu Tieslietu padomē neiebilst ne ģenerālprokurors, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Taču abi uzskata, ka no procedūras nedrīkst izslēgt profesionālās institūcijas, kurām līdz šim bija tiesības izvirzīt savu kandidātu. Valsts prezidenta kanceleja tieslietu ministra ieceri atbalsta, jo tā ģenerālprokurora izraudzīšanos padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku.
Pirms desmit gadiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kā ģenerālprokurora amata kandidātu nosauca Jāni Maizīti. Saeima viņu balsojumā izgāza. Tad parādījās Ērika Kalnmeiera kandidatūra. Nākamvasar Kalnmeiera otrs pilnvaru termiņš beidzas un likums liedz viņam būt šai amatā ilgāk.
Tieslietu ministrs rosina, ka jāpalielina Tieslietu padomes loma nākamā ģenerālprokurora izvēlē. Tas mazinātu vienpersoniskumu. Jo, lai arī līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija savs kandidāts jāsaskaņo ar Tieslietu padomi, tai nebija iespējams salīdzināt pretendentus un virzīt labāko no tiem.
Grozījumi paredz trīs jauninājumus.
Kandidātu loku paplašina ar advokātiem un mācībspēkiem, tos vērtē tieslietu padomes izveidota komisija, un kandidāti turpmāk varēs pieteikties paši -
bez Augstākās tiesas plēnuma, Ģenerālprokurora padomes, tiesnešu un prokuroru biedrība izvirzīšanas. Tas izsaucis vislielākās pretrunas. Grozījumu atbalstītāji uzskata, ka tas līdz šim ir sašaurinājis pretendentu loku, kritizētāji gluži pretēji - ka kandidāti nepieteiksies, ja nebūs guvuši atbalstu no profesionālas institūcijas vai koleģiālas biedrības.
Viedokli par jauno kārtību Tieslietu ministrs prasa Satversmes tiesai, kas likumprojektus komentēt nevar un Valsts prezidentai kancelejai, kas konceptuāli to atbalsta.
Viena no apspriežamajām detaļām ir vērtēšanas komisijas sastāvs un funkcijas. Sagaidāms, ka kopējais Tieslietu padomes viedoklis par grozījumiem tiks pieņemts nākamajā tās sēdē 16. decembrī.
Likums pašlaik paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura noteiktu laiku strādājusi par tiesnesi vai prokuroru.Tieslietu ministra rosinātā pretendentu loka paplašināšana izsaukusi aizdomas, vai tas nav darīts kāda konkrēta jau nolūkota kandidāta interesēs.
Neviens no tiesnešiem, kuri atbilst ģenerālprokurora amatam patlaban neapsver domu kandidēt uz šo augsto amatu. Nekā personīga rīcībā ir neoficiāla informācija, ka vismaz trim prokuroriem ir vajadzīgā pieredze un ambīcijas ieņemt šo augstākās likumību uzraugošās amapersonas posteni, turklāt, viņi varētu saņemt arī profesionālo institūciju vai koleģiālo biedrību atbalstu. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters mums sacīja, ka uz šo brīdi nekādu lēmumu nav pieņēmis, bet kandidēšanas iespēju neizslēdz. Šādu domu apsver Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.
Kā ticams ģenerālprokurora kandidāts kuluāros tiek minēts arī Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko. Viņš šobrīd strādā arī Eiropas prokuratūrā kā augsta līmeņa padomnieks, kur ienākumi krietni pārsniedz ģenerālprokurora algu. Ostapko vienīgais no sarunas ar Nekā personīga atturējās. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera termiņš beidzas jūnijā.