Ārkārtas stāvoklis klimata jomā: Latvijas eiroparlamentāriešiem viedokļi dalās (2)

Vaidere, Zīle un Sandra Kalniete (JV) atturējās Parlamenta balsojumā par šāda stāvokļa izsludināšanu, ierindojoties starp saujiņu EP deputātu, kuri šajā balsojumā nolēma atturēties.

Lielākoties simbolisko rezolūciju atbalstīja 429 EP locekļi. Pret balsoja 225 eiroparlamentārieši, bet 19 deputāti no balsošanas atturējās.

Par rezolūciju nobalsoja Latviju pārstāvošie EP deputāti Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP), Andris Ameriks (GKR), Nils Ušakovs (S) un Tatjana Ždanoka (LKS). 

Aicināta atbildēt uz jautājumu, kāpēc politiķe no balsojuma atturējās, Vaidere sacīja, ka tas bijis apzīmējuma dēļ.

"Apzīmējums "ārkārtas stāvoklis" neatspoguļo to, ko mums vides labā vajadzētu darīt.

Tā ir histērijas kurināšana. Tā vietā mums ir vajadzīga saprātīga, steidzama un izšķiroša rīcība," norādīja politiķe.

Viņa pastāstīja, ka Eiropas Tautas partijā bijusi "cieša pārliecība, ka nosaukumam jābūt steidzamai rīcībai vides jomā". Tāpat politiķe sacīja, ka politiskajā grupā ieteica balsot "pret", ko viņa neizdarīja, jo plānotie pasākumi, viņasprāt, ir saprātīgi.

"Eiropas Tautas partijas frakcija lēma, ka nosaukums ir neadekvāts situācijai. Šādus vārdus bieži lieto Eiropas Zaļā partija, kas ir attālinājusies no "zaļajām" idejām. Mūsu dienaskārtībā "zaļās" idejas ir daudz nopietnākā līmenī. Cilvēku uzkurināšanā daudzi ir čempioni, bet mēs negribam, ka mūsu frakcija pievienojas šādiem bļaušanas čempioniem. Mēs esam par rīcību," teica politiķe, norādot, ka partijai ir plāns, kuru tā vēlas steidzami īstenot.

Arī EP deputāte Sandra Kalniete (JV) uzsvēra, ka Eiropas Tautas partijas grupa atbalsta rīcību pēc būtības, tai skaitā ambiciozu, gudru un jēgpilnu klimata politiku. Viņas balsojums par rezolūciju saskan ar šādu pozīciju.

Tāpat politiķe uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem pasaulei un jēgpilnas klimata politikas izstrādi un ieviešanu ES definējusi par vienu no stratēģiskajiem uzdevumiem.

"Klimatam draudzīga ekonomika, kas strādā cilvēku labā - tā ir galvenā prioritāte Valdim Dombrovskim (JV) darbā Eiropas Komisijā (EK), savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) Eiropas līderiem skaidri norādījis, ka vērtīga būs tāda klimata politika, kuru valstis izstrādās, cieši sadarbojoties, turklāt Latvija vēlas būt starp līdervalstīm, kas aktīvi līdzdarbojas, piedāvā risinājumus un rīkojas, lai novērstu klimata pārmaiņas," pavēstīja Kalniete.

Savukārt eiroparlamentārietis Zīle skaidroja, ka atturējies no rezolūcijas balsojuma izvēlētās terminoloģijas dēļ. Deputāts pastāstīja, ka, respektējot un atbalstot samērīgu un pārdomātu Eiropas Savienības (ES) politiku saistībā ar klimata un vides jautājumu izaicinājumiem, kuri jārisina, minētajā rezolūcijā viņš atbalstīja priekšlikumu pasludināt urgent jeb neatliekamu situāciju klimata jomā, nevis kā pieņemtajā rezolūcijā "emergency" jeb ārkārtas situāciju.

"Šādi populistiski balsojumi un skaļi saukļi, kas ir diezgan ierasti EP deputātiem, lemjot par sabiedrībai nozīmīgām tēmām, veido tikai haosu un dezorientāciju, kā vietā būtu jābūt uz mērķi orientētiem lēmumiem. Skaļi saukļi tikai pūš vēju sociālistu vējdzirnavās, kuru vadītāja Irače Garsija Pereza šonedēļ plenārsesijā klaji atzina, ka tā saucamajam Eiropas Zaļajam kursam būtu jābūt no abiem galiem zaļam, pat patiesībā iekšā jābūt sarkanam," pauda Zīle.

Politiķis arī norādīja, ka savā ilggadējā pieredzē, strādājot EP Transporta komitejā, nebija pieredzējis tādu "divkosību no kreisi-zaļajām frakcijām".

"Tās vārdos ir gatavas pasludināt ārkārtas stāvokļus, vienlaikus darbos nevis iebilstot, bet pat darot visu iespējamo, lai Austrumeiropas autokravu pārvadātāji būt spiesti regulāri dzīt atpakaļ uz savām valstīm tukšas kravas automašīnas, izraisot vēl lielāku vides piesārņojumu, kuram es esmu iebildis un cīnījies pret," norādīja EP deputāts.