KP piemēro vairāk nekā 700 000 eiro naudas sodu "Depo" (8)

Konstatējot, ka būvmateriālu tirgotājs SIA "DEPO DIY" izmeklēšanas laikā pēc iestādes pieprasījuma nav sniedzis informāciju pilnā apmērā, KP lēmusi par soda naudas noteikšanu.

No 2015. līdz 2017. gadam KP izmeklēja četru būvmateriālu tirgotāju un divu būvmateriālu ražotāju aizliegtu vienošanos. 2017. gadā KP pieņēma lēmumu, konstatēja ilgstošu cenu saskaņošanu un mākslīgi paaugstināta cenu līmeņa uzturēšanu un piemēroja naudas sodus kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā. Lēmums pašlaik ir tiesvedībā.

Pārkāpuma lietas izmeklēšanas laikā "Depo" likumā noteiktajā kārtībā sniedza paskaidrojumus saistībā ar iestādes iegūtajiem pierādījumiem. Pēc izmeklēšanas noslēgšanas un gala lēmuma pieņemšanas KP konstatēja, ka uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi iestādē nav bijuši pilnīgi. Proti, izmeklēšanas laikā "Depo" nevarēja komentēt uzņēmuma konkrētas e-pasta sarakstes to senuma dēļ, kamēr vairākus gadus vēlāk tiesvedības laikā par šīm pašām sarakstēm sniedza detalizētus paskaidrojumus. Uzņēmums lietas izmeklēšanas laikā nebija arī izmantojis iespēju precizēt un attiecīgi papildināt iestādei sākotnēji sniegtos paskaidrojumus.

Par "Depo" KP izmeklēšanas laikā pieļauto procesuālo pārkāpumu, izmeklēšanas laikā nesniedzot informāciju pilnā apjomā, KP uzņēmumam piemēroja 701 811 eiro naudas sodu.

KP 2017. gada lēmums pašlaik ir tiesvedībā. 21. novembrī pieņemtais lēmums neietekmē 2017. gada lēmumu vai minētās tiesvedības gaitu.

Savukārt "Depo" šo lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad “Depo” uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu.

Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt “Depo” aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Uzņēmums uzsver, ka KP apsūdzības karteļa lietā ir nepamatotas, jo ir pretrunā ar “Depo” darbības politiku. Uzņēmums ienāca tirgū 2005. gadā ar iepriekš nebijušu zemo cenu politiku un plašu preču piedāvājumu. Kompānija drīz saskārās ar konkurentu pretdarbību – citi tirgus spēlētāji izdarīja spiedienu uz ražotājiem un piegādātājiem, apgrūtinot “Depo” ienākšanu Latvijas tirgū.

Tas izpaudās kā atteikumi piegādāt preces uzņēmuma veikaliem, ja netiks ievērotas tirgū pastāvošās cenas. Tajā laikā konkurenti saprata, ka ar augstajām cenām un atlaidēm nespēs gūt peļņu, jo uzskatīja, ka peļņa jāgūst ar augstu tirdzniecības uzcenojumu, nevis lielu pārdoto preču apjomu.

“Depo” vienmēr ir kategoriski atteicies sekot jebkādām ražotāju un piegādātāju norādēm par to, kādām ir jābūt preču cenām veikalos. Uzņēmuma zemo cenu politika būtiski atšķīra un joprojām atšķir “Depo” no citiem būvmateriālu nozares dalībniekiem, radot cenu līmeņa samazināšanos visā Latvijā, jo īpaši tajās pilsētās, kurās tika atvērti “Depo” veikali-noliktavas.

Uzņēmums nemainīgi turpina piedāvāt klientiem preces tikai saskaņā ar savu zemo cenu politiku. Tieši tāpēc pārmetumi, ka “Depo” būtu iesaistījies aizliegtās vienošanās, lai mēģinātu nofiksēt pārdošanas cenas vai vienoties ar kādu par tām, ir neloģiski un nepamatoti. Proti, kartelis nozīmē, ka cena ir jāfiksē, kā rezultātā cenas palielinās, nevis samazinās.

Uzņēmums arī uzsver, ka godīga attieksme pret klientiem un pret savu valsti vienmēr ir bijusi “Depo” darbības pamatā. Kopš darbības sākuma uzņēmums, kas ir pēc apgrozījuma lielākā nacionālā kapitāla kompānija Latvijā, nodokļos ir samaksājis vairāk nekā 300 miljonus eiro.

“Depo” norāda, ka pašlaik KP nav vērsusies pret visiem karteļa dalībniekiem, bet gan pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim un pret kuru bija vērsts šis kartelis. Uzņēmums apliecina apņēmību aizstāvēt tā darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā. Sagaidāms, ka tas palīdzēs uzlabot godīgas uzņēmējdarbības vidi valstī.