Matemātikas zināšanas Latvijas skolēniem ir augstākas nekā vidēji OECD (7)

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir novērtēti ar 496 punktiem un ir statistiski nozīmīgi augstāki par OECD valstu vidējo līmeni, proti, 489 punktiem. Pētījuma autori norāda, ka tas ir augstākais līdz šim sasniegtais Latvijas skolēnu rezultāts matemātikā septiņos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas ("PISA") pētījuma ciklos.

Latvijas skolēnu sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Vācijas, Īrijas, Čehijas, Austrijas un Francijas skolēnu sasniegumiem.

Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Ķīnā - 591 punkts, Singapūrā - 569 punkti, Makao - 558 punkti, Honkongā - 551 punkts, Taivānā - 531 punkts, Japānā - 527 punkti, Igaunijā - 523 punkti, Nīderlandē - 519 punkti un Polijā - 516 punkti. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Igaunijas skolēnu kompetence matemātikā ir visaugstākā, uzsvēra pētnieki.

Pētījuma autori norādīja, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence "PISA 2018" pētījumā ir statistiski nozīmīgi pieaugusi par 14 punktiem, salīdzinot ar "PISA 2015" rezultātu.

Tomēr skolēnu relatīvais skaits ar augstiem sasniegumiem ir 8,5%, kas ir mazāks par OECD valstu vidējo rādītāju - 10,9%.

Tāpat pētījumā uzsvērts, ka Latvijā ir ievērojami mazāk skolēnu ar zemiem sasniegumiem matemātikā nekā OECD valstīs vidēji. Latvijā šo skolēnu skaits ir 17,3%, turpretī OECD vidēji - 23,9%. Skolēnu skaits ar zemiem sasniegumiem matemātikā Latvijā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājies par 2,6 procentpunktiem.

Latvijas zēniem sasniegumi matemātikā ir par septiņiem punktiem augstāki nekā meitenēm un šī starpība ir statistiski nozīmīga.

Pētījumā uzsvērts, ka iepriekšējos pētījuma ciklos atšķirība starp zēnu un meiteņu sasniegumiem matemātikā bijusi statistiski nenozīmīga, tomēr tagad matemātikā zēni ir relatīvi vairāk pārstāvēti augsto sasniegumu grupā.

Savukārt dabaszinātnēs meiteņu sasniegumi ir augstāki nekā zēniem.

Latvijas meitenēm "PISA 2018" sasniegumi dabaszinātnēs ir par astoņiem punktiem augstāki nekā zēniem un šī starpība ir statistiski nozīmīga, jo citās pētījuma dalībvalstīs meiteņu pārākums ir vidēji divi punkti, atklāja pētījuma autori.

Kopumā Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs atbilst OECD valstu vidējam rezultātam un skolēnu kompetence nav mainījusies visos pēdējos trīs "PISA" ciklos, kas liecina par to, ka ilgtermiņā dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmenis ir labs un stabils, skaidroja pētnieki.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šodien pētījuma atklāšanas preses konferencē žurnālistiem stāstīja, ka matemātikas zināšanu sasniegumi šķituši pārsteidzoši, ņemot vērā, ka

"PISA" pētījumos rezultāti ir kāpuši jau vairāku gadu garumā, turpretī centralizēto eksāmenu rezultāti rāda ne to labāko sniegumu.

Ministre sacīja, ka šajā sakarā būs jāmeklē kopsakarības un tendences.

Latvijas Universitātes (LU) Izglītības un pētniecības institūta vadošais pētnieks Andris Kangro uzsvēra, ka, analizējot dažādu starptautisku pētījumu datus, parādās tendence, ka Latvijas skolēni ir labāki sākumskolā, tad kļūst "mazliet sliktāki" pamatskolā un vēl sliktāki vidusskolā. Viņaprāt, lai izprastu korelāciju, ir nepieciešams pētījums par skolēnu motivāciju mācīties.

Kā ziņots, šodien LU tika prezentēti OECD "PISA 2018" Latvijas rezultāti. Ar šo vērtēšanas programmu ik pēc trim gadiem tiek vērtēta 15 gadus vecu skolēnu kompetence lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs un vēl citās jomās plašā skolēna, skolas, izglītības sistēmas raksturlielumu kontekstā.